Strasbūra, 2008. gada decembris

CEPEJ (2008)8

EIROPAS TIESU SISTĒMU EFEKTIVITĀTES KOMISIJA

(CEPEJ)

SATURN  VADLĪNIJAS

LIETU IZSKATĪŠANAS LAIKA PLĀNOŠANAI

pieņemtas CEPEJ 12. plenārsēdē

(Strasbūrā, 2008. gada 10. – 11. decembrī)

Lūdzu ņemt vērā, ka 2. pielikumā ietvertas Excel darblapas ar matemātiskajām

formulām, kuras var tieši izmantot šā dokumenta elektroniskajā versijā, kuras

pieejamas: www.coe.int/cepej, dokuments „Judicial Time Management”

SATURN   VADLĪNIJAS

LIETU IZSKATĪŠANAS LAIKA PLĀNOŠANAI

I.                   Vispārējie principi un vadlīnijas

A.        Caurskatāmība un paredzamība

1.         Tieslietu sistēmas lietotāji ir jāiesaista tiesas procesu ilguma vadībā.

2.         Tiesas lietotāji ir jāinformē un, kur tas iespējams, viņu viedoklis ir jāuzklausa par jebkuru jautājumu, kas var ietekmēt konkrēta tiesas procesa ilgumu.

3.         Tiesas procesa ilgumam jābūt pēc iespējas paredzamākam.

4.         Sabiedrībai ir jābūt pieejamai vispārējai statistikai un citai informācijai par tiesas procesu ilgumu un it sevišķi par katras lietu kategorijas procesu ilgumu.

B.        Optimālais ilgums

1.                  Tiesas procesa ilgumam ir jābūt atbilstošam.

2.                  Īpaši ir svarīgi (un tas ir sabiedrības interesēs), lai tiesas procesu ilgums būtu pamatots. Lietu izskatīšana nedrīkst vilkties pārmērīgi ilgi. Tomēr šis laiks nedrīkst būt arī pārāk īss, ja tas var nepamatoti ietekmēt tiesas lietotāju tiesības uz piekļuvi tiesai.

3.                  Tiesas procesu ilgums, ja to neietekmē pašu tiesas lietotāju uzvedība, jānosaka objektīvi un taisnīgi, izvairoties no būtiskām atšķirībām līdzīgu lietu izskatīšanas ilgumā.

4.                  Īpaša uzmanība jāpievērš visa tiesas procesa kopējā laika atbilstībai - no lietas uzsākšanas līdz galīgajam rezultātam, ko tiesas lietotājs vēlējās sasniegt, vēršoties tiesā.

C.                  Plānošana un datu apkopošana

1.                  Tiesas procesu ilguma plānošanai ir jānotiek gan vispārējā līmenī (noteiktas lietu kategorijas tiesas procesu caurmēra/vidējā ilguma plānošana vai tiesas procesu caurmēra/vidējā ilguma plānošana dažāda līmeņa tiesās), gan konkrēta tiesas procesa līmenī.

2.                  Tiesas lietotāji ir jāuzklausa jautājumā par tiesas procesam nepieciešamo laiku, kā arī nosakot vai aprēķinot visu turpmāko tiesas procesa atsevišķu stadiju laiku.

3.                  Tiesas procesu ilguma uzraudzība jāveic, balstoties uz vienotu un precīzi izstrādātu informācijas apkopošanas sistēmu. Šādai sistēmai ir gan jānodrošina detalizēta statistika par tiesas procesu ilgumu vispārējā līmenī, gan jāparāda tie posmi, kur konkrēti tiesas procesā ir izveidojusies pārmērīga un nepamatota kavēšanās.

D.        Elastīgums

1.                  Tiesas procesiem nepieciešamais laiks ir jānosaka atbilstoši konkrētajam tiesas procesa veidam, īpaši ievērojot tiesas lietotāju vajadzības.

2.                  Likumdevēja pieņemtajos vai citos vispārējos normatīvajos aktos noteiktā termiņa piemērošana jāveic piesardzīgi, ņemot vērā iespējamās atšķirības katrā konkrētā lietā. Ja termiņš ir noteikts likumā, tā ievērošana un atbilstība ir nemitīgi jāuzrauga un jāizvērtē.

3.                  Ja likums nosaka, ka konkrētām lietu kategorijām ir prioritāte vai tās ir jāizskata nekavējoties, šis vispārējais noteikums ir jāinterpretē tā, lai tiktu ievērots mērķis, kādēļ prioritāte vai steidzamība ir tikusi noteikta.

E.         Visu ieinteresēto pušu sadarbība

1.                  Tiesas process optimālā un paredzamā laikā[1], ievērojot ētikas normas, ir visu to institūciju un personu pienākums, kas piedalās tiesas procesa nozīmēšanā, regulēšanā, plānošanā un vadīšanā.

2.                  Likumdevējam, politikas veidotājiem un citām amatpersonām, kuras atbild par tiesas procesu norisi, ir jāveic tādi pasākumi, kas nepieciešami šajos dokumentos ietverto principu un vadlīniju ieviešanai.

3.                  Centrālajām institūcijām, kuru pienākums ir tiesu darba administrēšana, jānodrošina līdzekļi un apstākļi tiesas procesu savlaicīgai norisei, nepieciešamības gadījumā veicot atbilstošus pasākumus. Ikvienas tiesas administrācijas pienākums ir atbalstīt tiesas procesu plānošanu, nodrošinot informāciju un atvieglojot tiesas procesu sagatavošanu. Konkrētam tiesas procesa virzītājam aktīvi jāiesaistās tiesas procesu plānošanā un organizēšanā.

II.               Vadlīnijas likumdevējam un politikas veidotājiem[2]

A.                 Resursi

1.                  Tiesu sistēmai ir nepieciešami pietiekami resursi, lai tā savu darbu veiktu paredzētajā laikā. Resursu sadalījumam ir jābūt atbilstošam vajadzībām, un tā izlietojumam ir jābūt efektīvam.

2.                  Ir jāparedz resursi darba slodzes neparedzētu izmaiņu gadījumiem vai tādiem gadījumiem, kad tiesu sistēma nespēj izskatīt lietas nekavējoties.

3.                  Pieņemtajiem lēmumiem par resursu izmantošanu tiesu sistēmas darbībai ir jāsekmē efektīva laika vadība. Ir jānodrošina iespēja resursus novirzīt ātri un efektīvi, lai izvairītos no kavēšanās un neizskatītu lietu atlikumu veidošanās.

B.                  Organizācija

1.                  Tiesu institūcijas ir jāveido tā, lai nodrošinātu efektīvu laika vadību.

2.                  Organizācijas ietvaros ir skaidri jānosaka pienākums ievērot noteikto tiesas procesa termiņu. Jāizveido nodaļa, kura nepārtraukti veiktu tiesas procesu ilguma analīzi, lai tādējādi identificētu tendences, paredzētu iespējamās izmaiņas un novērstu ar tiesas procesu ilgumu saistītās problēmas.

3.                  Visas organizatoriskās izmaiņas, kuras ietekmē tiesu, ir jāpēta saistībā ar to iespējamo ietekmi uz tiesas procesu laika plānošanu.

C.                 Materiālās tiesības

1.                  Likumiem ir jābūt skaidriem, vienkāršiem, uzrakstītiem saprotamā valodā un to ieviešana nedrīkst būt pārāk sarežģīta. Izmaiņām materiālajās tiesībās ir jābūt labi izstrādātām.

2.                  Ieviešot jaunus likumus, valdībai vienmēr jāpēta to ietekme uz jaunu lietu skaita pieaugumu un jāizvairās no regulējuma, kas var radīt lietu uzkrājumus un kavēšanos.

3.                  Gan tiesas lietotāji, gan tiesu institūcijas jau iepriekš ir jāinformē par plānotajām izmaiņām likumos, lai to ieviešana varētu notikt savlaicīgi un efektīvi.

D.                 Process

1.                  Procesuālajām normām ir jānodrošina iespēja lietu izskatīšanā ievērot saprātīgu termiņu. Normas, kas nepamatoti kavē tiesas procesu norisi vai paredz pārāk sarežģītus tiesas procesus, ir jāatceļ vai jāgroza.

2.                  Lietu izskatīšanas procesuālajās normās ir jāietver Eiropas Padomes rekomendācijas, it sevišķi rekomendācijas:

·          R(81)7 par justīcijas pieejamības veicināšanas pasākumiem,

·          R(84)5 par civilprocesa principiem tiesas spriešanas uzlabošanai,

·          R(86)12 par pasākumiem pārmērīgā tiesu darba apjoma novēršanai un samazināšanai,

·          R(87)18 par dalībvalstu kriminālās justīcijas vienkāršošanu,

·          R(95)5 par pārsūdzēšanas sistēmu un procedūru ieviešanu un to darbības uzlabošanu civilajās un komerciālajās lietās,

·          R(95)12 par kriminālās justīcijas vadīšanu,

·          R(2001)3 par personu nodrošināšanu ar tiesas un citiem juridiskajiem pakalpojumiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas.

3.                  Sagatavojot vai grozot procesuālās normas, pietiekama uzmanība ir jāvelta to piemērotāju izteiktajam viedoklim.

4.                  Tiesas procesiem pirmajā instancē ir jābūt koncentrētiem, tajā pašā laikā tiesas lietotājiem nodrošinot tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu.

5.                  Noteiktu kategoriju lietās ir jāierobežo apelācijas iespēja. Atsevišķās lietās (piemēram, neliela apmēra prasījumu lietās) apelāciju var izslēgt vai noteikt, ka tās iesniegšanai ir jāsaņem atļauja. Acīmredzami nepamatotas apelācijas sūdzības var nepieņemt izskatīšanai, vai tās var noraidīt ar tūlītēju lēmumu.

6.                  Vērsties augstākas instances tiesā varētu tikai tajās lietās, kuru pārskatīšanai var būt būtiska nozīme.

III.            Vadlīnijas iestādēm, kas atbild par tiesu darba administrēšanu

A.                  Darba dalīšana

1.                  Pienākums dot ieguldījumu tiesas procesu laika plānošanā savas kompetences ietvaros ir visām ar tiesu darba administrēšanu saistītajām institūcijām (tiesām, tiesnešiem, administratoriem), un personām, kuras tiesas procesos piedalās atbilstoši saviem profesionālajiem pienākumiem (piemēram, ekspertiem un advokātiem).

2.                  Visām institūcijām, kas ir saistītas ar tiesu darba administrēšanu, savstarpēji jāsadarbojas tiesas procesu standartu un mērķu noteikšanā. Izstrādājot standartus un izvirzot mērķus, jāuzklausa arī citi ieinteresētie un tiesu sistēmas lietotāji.

B.                  Uzraudzība

1.                  Uzmanīgi jāseko tiesas procesu laika ievērošanai, izmantojot statistikas rādītājus. Jābūt pietiekamai informācijai par konkrētu lietu kategoriju izskatīšanas ilgumu un par visu tiesas procesu posmu ilgumu.

2.                  Jāpārliecinās, ka ir ievēroti noteiktu lietu kategoriju un/vai konkrētu tiesu standarti un mērķi.

3.                  Personai, kura atbild par konkrētas lietas izskatīšanu, jāraugās, lai tās izskatīšanas laiks atbilstu likumā noteiktajam vai laikam, par kādu bijusi panākta vienošanās procesa dalībnieku starpā.

4.                  Lietas izskatīšanas laika ievērošanas uzraudzība jāveic atbilstoši Eiropas Vienotajām vadlīnijām lietu izskatīšanas laika kontrolei – EUGMONT (skat. 1. pielikumu).

C.                 Iejaukšanās

1.                  Ja tiek novērota vai ir paredzama atkāpšanās no noteiktā lietu izskatīšanas laika standarta un mērķa, nekavējoties jāveic attiecīgi pasākumi tās cēloņu novēršanai.

2.                  Īpaša uzmanība jāpievērš lietām, kurās kopējais izskatīšanas ilgums ir tāds, kas varētu izraisīt cilvēktiesību uz tiesu saprātīgā laikā pārkāpumu.[3]

3.                  Ir jāpārliecinās, vai bezdarbības periodi (gaidīšanas laiks) tiesas procesos nav pārmērīgi ilgi, un, ja tādi tiek konstatēti, jāveic attiecīgi pasākumi tiesas procesu paātrināšanai un kavēšanās kompensēšanai.[4]

D.                 Atbildība

1.                  Atbildīgam ir jābūt ikvienam, kurš ar savu darbību vai bezdarbību kavē un nelabvēlīgi ietekmē lietu izskatīšanai noteikto standartu un mērķu ievērošanu.

2.                  Papildus individuālai atbildībai par neefektīvu laika kontroli, valstij var tikt noteikta atbildība par tām sekām, kas radušās tiesas lietotājiem nepamatoti ilgu tiesas procesu rezultātā.

IV.             Vadlīnijas tiesu vadītājiem

A.                  Informācijas iegūšana

1.                  Tiesu vadītājiem ir jāapkopo informācija par tiesas procesa svarīgākajiem soļiem. Rakstveidā ir jāfiksē informācija par laika periodu starp šiem soļiem. Attiecībā uz šiem uzraudzības soļiem ir jāņem vērā Laika vadības rādītāju saraksta ceturtais rādītājs.[5]

2.                  Apkopotajai informācijai jābūt pieejamai visiem, lai gūtu ieskatu par darbu, ko veic tiesu administratori, tiesneši, centrālās tiesu institūcijas, kas atbild par tiesu darba administrēšanu. Šai informācijai atbilstošā veidā jābūt pieejamai pusēm un sabiedrībai.[6]

B.                  Nepārtraukta analīze

1.                  Iegūtā informācija ir nepārtraukti jāanalizē un jāizmanto uzraudzībai un darba uzlabošanai.

2.                Iegūtā informācija izmantojama statistiskam novērtējumam. Nodrošinot konfidencialitāti, iegūtai informācijai jābūt pieejamai neatkarīgajiem pētniekiem un pētniecības institūtiem zinātniskās analīzes veikšanai.

3.                  Pārskati par veiktās analīzes rezultātiem kopā ar konkrētām rekomendācijām regulāri jāpublisko – vismaz vienu reizi gadā.

C.                 Noteiktie mērķi

1.                  Papildus augstākajā līmenī (nacionālā, reģionālā) izvirzītajiem standartiem un mērķiem, arī katras tiesas līmenī izvirzāmi konkrēti mērķi. Tiesu vadītājiem jābūt atbilstošām pilnvarām un patstāvībai pašiem noteikt mērķus vai piedalīties to noteikšanā.

2.                  Mērķiem jābūt sasniedzamiem, un to sasniegšanai jānosaka skaidri uzdevumi. Mērķi ir jāpublisko, un tie periodiski jāizvērtē.

3.                  Noteiktos mērķus var izmantot tiesas darba novērtēšanā. Ja tie nav sasniegti, jāveic nepieciešamie pasākumi situācijas uzlabošanai.

D.                 Krīzes vadība

1.         Situācijā, kad notiek nopietna atkāpšanās no izvirzītajiem mērķiem tiesas līmenī, ir jābūt konkrētiem pasākumiem, lai atbilstoši un ātri novērstu problēmas cēloni.

V.        Vadlīnijas tiesnešiem

A.                  Efektīva lietu plānošana

1.                  Tiesnesim jābūt atbilstošām pilnvarām tiesas procesu efektīvai plānošanai.

2.                  Pamatojoties uz vispārējām normām, tiesnesim jābūt tiesībām noteikt atbilstošu laika ietvaru lietas izskatīšanai un piemērot to vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kā arī ikvienas lietas apstākļiem.

B.                  Vienošanās ar pusēm un advokātiem par lietas izskatīšanas laiku

1.                  Nosakot lietas izskatīšanai nepieciešamo laiku, ir jāvelta pienācīga uzmanība tiesas lietotāju interesēm. Viņiem jābūt tiesībām iesaistīties lietas izskatīšanai nepieciešamā laika plānošanā jau tās agrīnajā stadijā.

2.                  Ja tas iespējams, tiesnešiem jācenšas panākt vienošanās ar visiem lietas dalībniekiem par tiesas procesa grafiku. Šajā nolūkā tiesnesis ir jānodrošina ar nepieciešamo tiesas personālu un informācijas tehnoloģijām.

3.                  Atkāpes no apstiprinātā grafika drīkst būt minimālas, un tikai attaisnojošos gadījumos. Noteiktā lietas izskatīšanas laika pagarināšanai principā jābūt iespējamai tikai ar visu pušu piekrišanu, vai tad, ja to prasa tiesiskuma intereses.

C.                 Sadarbība ar citām lietā iesaistītajām personām (ekspertiem, lieciniekiem utt.) un uzraudzība

1.                  Visu procesa dalībnieku pienākums ir sadarboties ar tiesu noteikto mērķu un termiņu ievērošanā.

2.                  Tiesas procesā tiesnesim ir tiesības sekot tam, kā procesa dalībnieki ievēro noteiktos termiņus, it īpaši kā tos ievēro tie, kurus uzaicinājusi vai iesaistījusi pati tiesa, piemēram, liecinieki vai eksperti.

3.                  Ir jābūt atbilstošiem un pietiekamiem līdzekļiem pret tiem lietā iesaistītajiem, kas pilnībā nesadarbojas noteikto mērķu un noteiktā termiņa ievērošanā. Šie līdzekļi var būt honorāra samazināšana, izslēgšana no ekspertu saraksta, naudas sods un citas sankcijas.

D.                 Aizliegums ļaunprātīgi izmantot tiesas procesu

1.                  Aizliegts atbalstīt jebkuru centienu tīši ar nodomu novilcināt tiesas procesus.

2.                   Jābūt noteiktām sankcijām par tiesas procesu novilcināšanu un negodprātīgu rīcību. Šīs sankcijas jāpiemēro gan pusēm, gan to pārstāvjiem.

3.                  Ja juridiskās profesijas pārstāvis ļaunprātīgi izmanto procesuālās tiesības vai būtiski novilcina tiesas procesus, tas jādara zināms attiecīgai profesionālai organizācijai turpmāku pasākumu veikšanai.

1. pielikums

EIROPAS VIENOTĀS VADLĪNIJAS

LIETU IZSKATĪŠANAS LAIKA MONITORINGAM

(EUGMONT)

1.                  Vispārīgas ziņas par tiesām un tiesas procesiem

Monitoringa sistēmai ir jāietver pieejama un publiska informācija par tiesu sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot informācijai, kas ir nozīmīga tiesas procesu laika vadībai. Vispārējā līmenī informācijai ir jāsatur precīzas ziņas:

·                     par tiesu skaitu un veidiem, to jurisdikciju;

·                     par tiesas procesu veidiem un skaitu;

·                     par tiesas procesiem, kam ir noteikta prioritāte (steidzamība).

Ziņas par tiesu sistēmu regulāri jāatjauno, un tām jābūt pieejamām vismaz kārtējā gada līmenī (kalendārā gada sākums/beigas). Jābūt pieejamām šādām ziņām par tiesas procesiem:

·                     neizskatīto lietu skaits aplūkojamā perioda sākumā (t.i., kalendārais gads);

·                     jaunas lietas (lietas, kas uzsāktas aplūkojamā periodā, t.i., kalendārajā gadā);

·                     izskatītas lietas (lietas, kuru izskatīšana pabeigta aplūkojamā periodā vai nu ar nolēmumu pēc būtības, lietā noslēgts mierizlīgums, lietā atsaukta prasība utt.);

·                     neizskatīto lietu kopējais skaits aplūkojamā perioda beigās.

Ziņas par izskatītajām lietām var iedalīt atkarībā no to pabeigšanas veida. Vismaz tās lietas, kas izspriestas pēc būtības ar galīgu nolēmumu, jānodala no tām, kas pabeigtas citādi (prasība atsaukta, noslēgts mierizlīgums, noraidīta formālu iemeslu dēļ).

I piemērs

X valsts tiesas

Nr.	Noteiktas jurisdikcijas tiesa vai departaments	Lietu atlikums 2008.01.01	Ienākušas lietas 2008.	Izskatītās lietas 2008.	Neizskatītās lietas 2008.31.12.
1.	Tiesa(s) A
2.	Tiesa (s) B
3.	Tiesa (s) C
	KOPĀ

 

2.                  Informācija par lietu kategorijām

Informācijai par tiesā esošajām lietām jābūt pieejamai gan kā kopējai informācijai, gan kā informācijai par katru lietu kategoriju. Informācijā jāietver universālais lietu dalījums, piemēram, dalījums civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās.

Universālajam dalījumam jāietver informācija par lietu kategorijām vai grupām (piemēram, lietas, kas izriet no darba līgumiskajām attiecībām, lietas par slepkavību), un tādai pašai informācijai jābūt par attiecīgo lietu apakškategorijām (piemēram, atbrīvošana no darba lietās, kas izriet no darba līgumiskajām attiecībām).

Šajā posmā tiesa pati var izvēlēties, kādas lietu kategorijas ietvert. Tomēr četras turpmāk norādītās lietu kategorijas ir norādāmas obligāti: laulības šķiršana, atbrīvošana no darba; laupīšana un tīša slepkavība.

·                     Laulības šķiršanas lietas: piemēram, laulības līguma izbeigšana starp divām personām ar spriedumu attiecīgas jurisdikcijas tiesā. Datos nav jāiekļauj laulības šķiršana tiesas apstiprināta izlīguma rezultātā un no tā izrietošās sekas (abpusējas vienošanās process, pat ja to ir izskatījusi tiesa) vai apstiprināta administratīvajā procesā. Ja jūsu valstī ir tikai ārpustiesas laulības šķiršanas procesi vai tad, ja jūs nevarat nošķirt atšķirīgos laulības šķiršanas procesus, tas ir jānorāda un jāsniedz attiecīgs paskaidrojums. Turklāt, ja jūsu valstī laulības šķiršanas lietās papildus ir paredzēti mediācijas procesi vai samierināšanās laiks, vai, ja samierināšanas posms nav ietverts tiesas procesā, tas ir jānorāda un jāsniedz atbilstošs paskaidrojums.

·                     Darba līguma laušana lietās, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām: lietas, kas attiecas uz darba attiecību izbeigšanos (darba līguma izbeigšanos) pēc darba devēja iniciatīvas (strādājot privātajā sektorā). Šī kategorija neietver lietas par ierēdņu atlaišanu, kas seko, piemēram, pēc disciplinārlietas izskatīšanas.

·                     Laupīšana: nozīmē zādzība no personas ar spēku vai draudiem pielietot spēku. Ja iespējams, šiem skaitļiem jāietver: zādzība ar vardarbību (somu izraušana, bruņota zādzība utt.) un nav jāiekļauj kabatas zādzības, izspiešana, šantāža (atbilstoši definīcijai, kas ietverta Eiropas Noziegumu un krimināllietu rokasgrāmatā [European Sourcebook of Crimes and Criminal Justice]). Nav jāietver dati par šo nodarījumu mēģinājumu.

·                     Tīša slepkavībatiek definēta kā personas noslepkavošana ar nodomu. Ja tas ir iespējams, šeit ir jāiekļauj: vardarbība, kas izraisījusi personas nāvi, eitanāzija, jaundzimušā nogalināšana un nav jāietver pašnāvības atbalstīšana (atbilstoši definīcijai, kas ietverta Eiropas Noziegumu un kriminālās justīcijas rokasgrāmatā [European Sourcebook of Crime and Criminal Justice]). Nav jāietver dati par šo nodarījumu mēģinājumu.

Lai turpmāk varētu veikt salīdzināšanu ar citām Eiropas tiesu sistēmām, ir jāpievieno tiesas lietotā pārējo lietu kategoriju precīza definīcija un tās tvērums (jo īpaši attiecībā uz mazāk izplatītām lietu kategorijām).

II piemērs

X pilsētas tiesa

	Lietu kategorija	Lietu atlikums 2008.01.01	Ienākušas lietas 2008.	Izskatītās lietas 2008.	Neizskatītās lietas 2008.31.12.
1.	Civillietas
1a	Laulības šķiršana
1b	Darba līguma laušana
...	...
2.	Administratīvās lietas
2a
2b
...	...
3.	Krimināllietas
3a	Tīša slepkavība
3b	Laupīšana
...	...
	KOPĀ

3.                  Informācija par tiesas procesu ilgumu

3a. Uz tiesas statistiku balstīta informācija par tiesas procesu ilgumu noteiktā laika periodā un caurmēra/maksimālo ilgumu

Katrai tiesai ir jāievāc informācija par lietu izskatīšanas ilgumu. Atsevišķi aplūkojami dati gan par izskatītajām, gan par neizskatītajām lietām noteiktā periodā (t.i., kalendārajā gadā). Dati par lietu izskatīšanas ilgumu ir jāgrupē atkarībā no lietas izskatīšanas ilguma, t.i., mazāk nekā viena mēneša termiņā izskatītas vai neizskatītas lietas, 1 – 3 mēnešu laikā, 4 – 5 mēnešu laikā, 7 – 12 mēnešu laikā, 2 – 3 gadu laikā, 3 – 5 gadu laikā un ilgāk kā 5 gadus. Papildus lietu iedalījumam atkarībā no izskatīšanas ilguma ir jāaprēķina caurmēra un vidējais lietas izskatīšanas ilgums, kā arī jānorāda minimālais un maksimālais izskatīšanas ilgums. Lietas izskatīšanas laiks ir tikai tas, kas bijis nepieciešams lietas izskatīšanai konkrētajā tiesā, t.i., laiks no brīža, kad lieta ir nonākusi tiesā, līdz laikam, kad lieta no tiesas iziet (t.i., pieņemts galīgais nolēmums, lieta nosūtīta augstākai tiesu instancei sakarā ar apelāciju utt.). Sniedzot informāciju par izskatīto lietu ilgumu, ja iespējams, atsevišķi ir jānorāda informācija par pilnībā pabeigtajām lietām, kuras izskatītas pēc būtības (lieta izskatīta pēc būtības un pieņemts galīgs nolēmums), un atsevišķi jānorāda lietas, kuru izskatīšana pabeigta citādi (atsaukta prasība, lietā panākts izlīgums, lieta nav bijusi piekritīga konkrētai tiesai utt.).

III piemērs

X pilsētas tiesa

Lietu izskatīšanas ilgums 2008. gadā (situācija uz 2008.31.12.)

Izskatīto lietu skaits

Neizskatīto lietu skaits

<1m.

1-3 m.

4-6 m.

7-12 m.

1-2 g.

2-3 g.

3-5 g.

>5 g.

Izskatī-šanas laiks dienās

1.

Civillietas

1a

Laulības šķiršana

1b

Darba līguma laušana

...

...

2.

Administratīvās lietas

2a

2b

...

...

3.

Krimināllietas

3a

Tīša slepkavība

3b

Laupīšana

...

...

KOPĀ

3b. Informācija par lietu izskatīšanas kopējo laiku

Ir īpaši svarīgi, lai lietas varētu sagrupēt atkarībā no to izskatīšanas ilguma. Lietas izskatīšanas ilgums ir laiks no tiesas procesa uzsākšanas līdz pēdējam pieņemtajam nolēmumam (skatīt CEPEJ Laika vadības rādītāju sarakstu un SATURN vadlīnijas). Ja iespējams, pievienojama arī informācija par laiku, kāds nepieciešams spriedumu izpildīšanai.

4.                  Tiesas procesa stadiju un gaidīšanas laika uzraudzība

Lietas izskatīšanas laika uzraudzība nedrīkst aprobežoties tikai ar datiem par laiku no tiesas procesa uzsākšanas līdz tā pabeigšanai. Jābūt informācijai arī par tiesas procesa stadijām. Kā minimums, jāveic šādu stadiju uzraudzība: sagatavošanas stadijas ilgums (t.i., laiks starp lietas uzsākšanu un pirmo tiesas sēdi, kurā lieta tiek izskatīta pēc būtības), centrālās stadijas ilgums (t.i., laiks no pirmās tiesas sēdes līdz pēdējai tiesas sēdei) un nobeiguma stadijas ilgums (t.i., no pēdējās tiesas sēdes līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai). Ir jābūt pieejamiem arī datiem par lietas izskatīšanas ilgumu apelācijas instancē vai citu tiesisko aizsardzības līdzekļu ilgumu. Īpaša pārbaude ir jānodrošina bezdarbības periodiem (gaidīšanas laikam).

Šādu statistikas datu iegūšana jānodrošina valsts līmenī, un tā ir jāapkopo attiecīgajai institūcijai (tieslietu ministrijai, tieslietu padomei utt.).

IV piemērs

X pilsētas tiesa

	Lietas veids	Tiesas procesu starpposmu vidējais ilgums (situācija uz 2008.31.12.)
		Tiesas procesa stadija			Tiesiskie līdzekļi
		Lietas sagatavošana	Tiesas sēde	Spriedums	Apelācija	Speciāla palīdzība	Citi
1.	Civillietas
1a	Laulības šķiršana
1b	Darba līguma laušana
...	...
2.	Administratīvās lietas
2a
2b
...	...
3.	Krimināllietas
3a	Tīša slepkavība
3b	Laupīšana
...	...
	KOPĀ

5.                  Analītiskā informācija un rādītāji

Balstoties uz tiesu vispārējo informāciju, lietu skaitu un to izskatīšanas ilgumu, kā arī uz citu nozīmīgu informāciju par tiesām un tiesu sistēmu, turpmākos pasākumus var izmantot kā rādītājus un tiesu darba kritērijus.

Tostarp,, šādus rādītājus var izmantot, analizējot un plānojot lietu izskatīšanas ilgumu un citus faktorus, lai izprastu termiņus, kādos tiesas izskata lietas:

1.                  Izpildes koeficients (Clearance Rrate): attiecība procentos starp jaunajām lietām un izskatītajām lietām noteiktā laika periodā.

Izpildes koeficients (%) = Izskatīto lietu skaits /

                                        Ienākušo lietu skaits

Piemērs: Ja kalendārajā gadā tiesā tika iesniegtas 500 jaunas lietas un tiesa šajā pašā laika periodā izskatīja 550 lietas, tad CR ir 110%. Ja tiesa  būtu izskatījusi 400 lietas, tad CR būtu 80%. CR virs 100% nozīmē, ka ir samazinājies neizskatīto lietu skaits.

2.                  Lietu apgrozības rādītājs (Turnover Ratio): Attiecība starp izskatītajām lietām un neizskatīto lietu skaitu perioda beigās. Tas prasa aprēķinus par standartizēto lietu tipiem, cik reizes gadā (vai citā aplūkojamā periodā) tās ir apgrozītas vai izskatītas.

Lietu apgrozības rādītājs = Izskatīto lietu skaits /

                                         Neizskatīto lietu skaits perioda beigās

3.                  Izskatīšanas laiks (Disposition Time): tas salīdzina izskatīto lietu skaitu noteiktā laika periodā un neizskatīto lietu skaitu noteiktā perioda beigās. 365 ir jādala ar izskatīto lietu skaitu, un rezultāts tiek dalīts ar neizskatīto lietu skaitu noteiktā perioda beigās, tādējādi izsakot to dienu daudzumā. Proporcija mēra to, cik ātri tiesu sistēma (tiesa) izskata saņemtās lietas, t.i., cik ilgs laiks nepieciešams noteiktu lietu kategoriju izskatīšanai. Šis rādītājs nodrošina turpmāku ieskatu par to, kā tiesu sistēma tiek galā ar lietu plūsmu.

Izskatīšanas laiks = 365 /

                              Lietu apgrozības rādītājs

Citi rādītāji (informācijai)

4.         Efektivitātes koeficients (Efficiency Rate): Attiecība starp personāla skaitu, ko gadā nodarbina tiesa, un tās pašas tiesas izskatītajām lietām gada beigās.

5.         Kopējais lietu atlikums (Total Backlog): Lietas, kas palikušas neizskatītas perioda beigās, ir atšķirība starp neizskatīto lietu kopējo skaitu perioda sākumā un lietām, kas izskatītas šajā periodā. Piemērs, ja tiesā ir bijušas 1000 neizskatītas lietas kalendārā gada sākumā, un tiesa ir pabeigusi 750 lietas kalendāra gadā, tad kalendārā gada beigās ir jābūt 250 lietām, kas tiek uzskatīts par lietu atlikumu.

6.         Lietu atlikuma izskatīšana (Backlog Resolution): Laiks, kas nepieciešams, lai izskatītu visas atlikumā esošās lietas mēnešos un dienās, tiek aprēķināts kā attiecība starp lietu skaitu un izpildes laiku. Piemērs, ja ir bijušas 100 lietas, kas tiek uzskatītas par lietu atlikumu gada beigās, un tiesa ir pabeigusi 200 lietas tajā pašā periodā, tad lietu atlikuma izskatīšanas rādītājs ir 6 mēneši vai 180 dienas.

7.         Lietu skaits uz katru tiesnesi (Case per Judge): Noteiktu kategoriju lietu skaits uz vienu tiesnesi noteiktā periodā. Piemērs: ja tiesā ir 600 neizskatītas civillietas kalendārā gada beigās un 4 tiesneši, kam tās jāizskata, tad lietu skaits uz katru tiesnesi ir 150.

8.          Standartnovirze (Standard Depature): Atkāpšanās no noteiktajiem mērķiem noteiktu kategoriju lietās noteiktā periodā, procentos vai dienās. Piemērs: ja bija noteikts mērķis laulības šķiršanas lietu pirmajā instancē izskatīt 200 dienās, bet kalendārajā gadā šo lietu izskatīšanas caurmēra ilgums bija 240 dienas, tad standartnovirze ir 40 dienas jeb 20%.