Strasbūra, 2005. gada 9. decembris

                                                                                      CEPEJ (2005) 12 REV.

             EIROPAS  TIESU SISTĒMU EFEKTIVITĀTES  KOMISIJA

                                                   (CEPEJ)

                                             

                  LAIKA VADĪBAS KONTROLJAUTĀJUMU SARAKSTS

            

        (Rādītāju saraksts tiesas procesu ilguma analīzei tiesu sistēmā)

                              pieņemts CEPEJ 6. plenārsēdē Strasbūrā

                                         (2005. gada 7. – 9. decembrī)

Šis rādītāju saraksts nav anketa, bet ir palīglīdzeklis iekšējai izmantošanai tām institūcijām, kuru uzdevums ir atbalstīt tiesu sistēmu, lai tā varētu apkopot atbilstošu informāciju par dažādiem tiesas procesiem un analizēt šo procesu ilguma attiecīgos aspektus, tādējādi samazinot nepamatotu kavēšanos, nodrošinot tiesas procesu efektivitāti, nepieciešamo caurskatāmību un paredzamību tiesas sistēmas klientiem.

Šis saraksts ir domāts likumdevējam, politikas veidotājiem, visiem, kuri atbild par lietu izskatīšanu, tajā skaitā, tieslietu ministrijai, tiesnešiem, tiesas personālam, kuru pienākumos ietilpst tiesas vadīšana un lietu sadale, pētniecības iestādēm, kas analizē tiesu sistēmas darbību. To var izmantot visas tās organizācijas un personas, kuras ir ieinteresētas tiesu sistēmas spējā vadīt tiesas procesu ilgumu un izveidot vienmērīgu, caurskatāmu tiesvedību, kas tiek nodrošināta bez kavēšanās.

                           Saraksta izstrādāšanas pamats un mērķis

Lai tiesu sistēmā varētu novērst kavēšanos un saīsinātu tiesas procesu ilgumu, valstīm ir jāapkopo tā informācija, kas spētu sniegt atbildi uz jautājumu, kur un kāpēc notiek kavēšanās tiesas procesos.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencija (turpmāk – Konvencija), kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra prasa, lai tiesu sistēmas efektīvi nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgā laikā. Tiesa vērtē procesu ilgumu, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, īpaši lietas sarežģītību, iesniedzēja un procesa dalībnieku uzvedību tiesas procesā, kā arī izšķiramā strīda nozīmīgumu iesniedzējam šajā tiesvedībā. Tādējādi Tiesa aplūko procesu ilgumu no tiesu sistēmas klientu viedokļa, kā arī uzsver, ka personu tiesībām un pienākumiem jābūt efektīviem, nevis šķietamiem. Tiesas procesu ilgumu kopumā var novērtēt tikai tad, ja tiek ņemts vērā arī citu institūciju darbs, kas tiek veikts pirms tiesas procesa uzsākšanas, līdz pat galīga un saistoša tiesas nolēmuma izpildei.

Pamatojoties uz ECT judikatūru un ikvienas valsts tiesu sistēmas pieredzi, CEPEJ Pamatprogramma “Jauni mērķi tiesu sistēmām: ikvienas lietas izskatīšana optimālā un paredzamā laikā” uzsver lietu izskatīšanai nepieciešamā laika paredzamības nozīmīgumu. Tā norāda arī uz bezdarbības periodu (gaidīšanas laika) milzīgo ietekmi uz tiesas procesa kopējo ilgumu.

Pētījumi, kas izdarīti CEPEJ ietvaros[1], ir parādījuši, ka daudzas tiesu sistēmas līdz šim neapkopo un to rīcībā nav informācijas, kas ir nozīmīga tiesas procesu ilguma un kavēšanās novērtēšanai dažādu strīdu veidiem. Proti, Izmēģinājumu projekts tiesu sistēmu izvērtējumam (Eiropas Tiesu sistēmas 2002: fakti un skaitļi[2]) ir atklājis, ka tikai neliels skaits valstu varēja pilnīgi un precīzi atbildēt uz jautājumiem par tiesas procesu ilgumumu.

CEPEJ ievēro arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (CCJE) Viedokli Nr. 6 “Par taisnīgu tiesu saprātīgā laikā un tiesneša lomu tiesas procesos, ņemot vērā alternatīvās strīdu risināšanas metodes” (īpaši Viedokļa 43.punktu[3]) un viedokļus, ko paudušas citas juridisko profesiju asociācijas, kuras piedalās CEPEJ plenārsēdēs novērotāju statusā.

Šis saraksts ir domāts tam, lai valstīm palīdzētu apkopot atbilstošu informāciju un palīdzētu analizēt tiesas procesu ilguma nozīmīgus aspektus. Tā mērķis ir mazināt neattaisnotu kavēšanos, nodrošināt procesu efektivitāti, kā arī tiesas procesu caurskatāmību un paredzamību tiesu sistēmas klientiem. Šim sarakstam vajadzētu nodrošināt procesu analīzi divos līmeņos: pirmajā līmenī konkrētu tiesas procesu kopējā ilguma analīzi no to uzsākšanas posma līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai (un, ja tas tiek prasīts, līdz nolēmuma izpildīšanai, kad tas ir valsts pienākums); un otrajā līmenī konkrēta tiesas procesa atsevišķu posmu ilguma analīzi (īpašu uzmanību pievēršot laikam, kad tiesas procesā nenotiek virzība). Līdz ar to šis saraksts varētu palīdzēt novērtēt dažādu tiesas procesu veidu ilgumu valstu tiesu sistēmā (tajā skaitā CEPEJ nākošajā novērtējuma cikla ietvaros) un sekmēt laika plānošanas un lietu izskatīšanas laika saīsināšanas politiku valstu tiesu sistēmā. Šo iemeslu dēļ saraksts jāizplata visām ieinteresētajām pusēm, īpaši nodrošinot tā pieejamību valstu tieslietu ministrijām, tiesu priekšsēdētājiem, tiesnešiem un citiem juridisko profesiju pārstāvjiem

                      LAIKA VADĪBAS RĀDĪTĀJU SARAKSTS

PIRMAIS RĀDĪTĀJS: Spēja novērtēt kopējo tiesvedības ilgumu

Laika atbilstoša plānošana prasa ne tikai spēju novērtēt atsevišķas tiesas procesa stadijas, bet arī visu procesu kopumā, sākot no tā uzsākšanas līdz pēdējam nolēmumam, bet, ja nepieciešams, arī līdz nolēmuma izpildīšanai.

·        Tiesas procesu novērtēšana no klientu viedokļa

1. Vai pastāv noteikti rādītāji (piemēram, lietas numurs), kas saista procesu no tā uzsākšanas[4] līdz galīgā un saistošā nolēmuma pieņemšanai?

a.      Vai lietas nosaukums/ numurs/ saistība paliek nemainīgs pieteikumam vai apsūdzībai ikreiz, kad cita tiesa vai tiesu instance pārņem lietu (piemēram, apelācija)?

b.      Vai, gadījumos, kad augstāka tiesu instance kā tiesībaizsardzības līdzeklis atceļ nolēmumu un nosūta lietu atkārtotai izskatīšanai, tā tiek izskatīta kā viena un tā pati lieta?

c.      Vai gadījumos, kad lietas tiek apvienotas (vai sadalītas), procesa ilguma aprēķināšanai tiek izmantots lietas uzsākšanas sākuma datums?

·        Tiesas procesu kopējā ilguma noteikšana

2.      Vai jūs varat noteikt procesa kopējo ilgumu visās neizskatītajās lietās?

a.      Vai ir pieejami dati par procesa ilgumu, sākot no tā uzsākšanas pirmstiesas stadijā līdz pēdējam un saistošam tiesas nolēmumam? Vai ir pieejami dati par oficiālā pirmstiesas procesa ilgumu, gadījumos, kad tāds ir paredzēts?

b.      Vai ir iespējams noteikt procesu ilgumu no to uzsākšanas līdz nolēmumu izpildīšanai (kad tas tiek prasīts)?

c.      Vai ir pieejami dati par tiesas procesu ilgumu, kad tiek lūgts pagaidu noregulējums (no pieteikuma iesniegšanas līdz pieteikuma apmierināšanai un rīkojuma izsniegšanai)?

OTRAIS RĀDĪTĀJS: Tiesas procesu ilgumam noteiktie standarti

Lai novērtētu, plānotu un padarītu caurskatāmu tiesas procesu ilgumu, ir jānosaka procesa optimālā (minimālā, maksimālā) ilguma standarti, un šiem standartiem jābūt publiski pieejamiem tiesu sistēmas klientiem. Ieteicams šos standartus rūpīgi izstrādāt, konsultējoties ar ieinteresētajām personām - juridisko profesiju pārstāvjiem, sabiedrību u.c.

·        Tiesas procesu optimālā laika definēšana

3.      Vai ir noteikti optimālā laika standarti attiecīgu procesu veidiem?

a.      Vai valstī ir noteikti kādi standarti atbilstoša (adekvāta, optimāla) tiesas procesa ilguma noteikšanai? Vai tie aptver lielāko daļu lietu kategoriju (t.i., ģimenes lietas, darba lietas, slepkavību lietas, steidzami izskatāmās lietas, u.c.)?

b.      Vai tiesām ir īpaši „mērķi” (orientējošs laika periods) noteiktu lietu kategoriju izskatīšanas ilgumam?

c.      Vai tiesneši vai citi tiesu darbinieki un citas institūcijas (t.i., tieslietu ministrija, tieslietu padome, tiesu administrācija) regulāri plāno un pārbauda dažādu lietu kategoriju izskatīšanas ilgumu?

·        Lietas izskatīšanas laika paredzamība

4.      Vai lietas izskatīšanas ilgums ir iepriekš paredzams (pusēm, advokātiem, citiem)?

a.      Vai valsts līmenī sabiedrībai ir pieejami dati par tiesas procesu ilgumu (skat. iepriekš 2. punktu)?

b.      Vai tiesas vai tiesu filiāles nodrošina tiesu sistēmas klientus ar informāciju par noteiktu kategoriju lietu izskatīšanai paredzamo laiku?

c.      Vai tiesneši un tiesas cenšas plānot konkrētu tiesas procesu ilgumu kopā ar procesa dalībniekiem, nosakot atsevišķu procesuālo darbību (soļu) veikšanai nepieciešamo laiku?

TREŠAIS RĀDĪTĀJS: Pietiekami izstrādātas lietu kategorijas

Standartu un kopējā lietas izskatīšanas ilguma reālistiska un atbilstoša plānošana prasa, lai būtu pietiekami izstrādāts lietu grupējums (lietu kategorijas), ievērojot to sarežģītību un aptuveno izskatīšanas laiku, kas nebūtu ne pārlieku nenoslīpēts, ne pārmērīgi detalizēts.

·        Lietu kategoriju noteikšana atkarībā no izskatīšanas laika

5.      Vai notiek lietu dalīšana kategorijās, ņemot vērā to sarežģītību un izskatīšanas ilgumu?

a.      Vai lietu dalījums kategorijās aptver lielāko daļu lietu?

b.      Vai ir aprēķināts laiks, kāds nepieciešams lietas apstrādāšanai tiesā (laiks, ko patērē tiesneši, tiesu sistēmas amatpersonas, pārējais personāls) katrai lietu kategorijai?

c.      Vai ir aprēķināts paredzamais vai minimālais laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu konkrētu procesuālo soli (t.i., dokumentu piegāde, ar kuru process tiek uzsākts; lietas sagatavošana pirms mutiskā tiesas procesa)?

CETURTAIS RĀDĪTĀJS: Iespēja uzraudzīt tiesas procesa virzību

Pienācīgā laika plānošanā jāņem vērā katra individuālā posma ilgums tiesas procesā. Šim nolūkam ir jādokumentē un jāanalizē vismaz tas laiks, kas nepieciešams nozīmīgākajiem un tipiskākajiem posmiem (“procesa posmiem”) (šie posmi tālāk tekstā ir minēti tikai kā piemēri).

·        Datu apkopošana par nozīmīgāko procesuālo darbību ilgumu tiesas procesā

6.      Vai jūs uzraugāt un apkopojat datus par nozīmīgākajām procesuālajām darbībām nepieciešamo laiku vairumam lietu kategoriju, lai noskaidrotu, kur un kāpēc notiek kavēšanās?

a.      Vai jūs apkopojat informāciju par to, kad tiesas procesā notiek vissvarīgākās procesuālās darbības un cik ilgs laiks paiet starp tām:

i.                    Tiesvedības uzsākšana.[5]

ii.                 Dokumentu un citas svarīgas informācijas nosūtīšana pretējai pusei.

iii.               Pretējās puses atbilžu saņemšana.

iv.               Procesa uzdevumu noteikšana tiesā.

v.                  Sagatavošanās tiesas sēžu vai pirmstiesas uzklausīšanas izmantošana un to norises laika noteikšana.

vi.               Tiesas procesa stadijas sākums (pirmā mutiskā tiesas sēde, lietu izskatot pēc būtības).

vii.             Tehniskās ekspertīzes un to ilgums.

viii.          Mutiskās noklausīšanās par lietu pēc būtības, to ilgums un skaits katrā lietā.

ix.               Tiesas posma noslēgums.

x.                  Sprieduma pieņemšana pirmajā instancē (pagaidu noregulējums, nepilns spriedums, galīgais spriedums).

xi.               Pirmās instances nolēmuma (sprieduma) pasludināšana un izsniegšana pusēm.

xii.             Tiesisko aizsardzības līdzekļu izmantošana (apelācija u.c.) un to ietekme uz procesa ilgumu.

xiii.          Apelācijas tiesas sēdes un nolēmumi.

xiv.           Iepriekšēji nolēmumi un rīkojumi augstākas instances tiesā (t.i., sprieduma nolasīšana vai sprieduma motīvu paziņošana).

xv.             Apelācijas un citu tiesas procesu gaita un rezultāti (t.i., nolēmumu atcelšana vai lietas nosūtīšana jaunai izskatīšanai).

xvi.           Citas (neparedzētas) stadijas un pasākumi (t.i., lietas izskatīšana no jauna vai izskatīšana konstitucionālajā tiesā).

xvii.        Nolēmuma efektivitāte, izpildīšana.

b.      Vai (a) punktā norādītā informācija ir iepriekš pieejama procesa dalībniekiem un sabiedrībai kopumā?

c.      Vai (a) punktā norādītā informācija tiek izmantota plānošanas mērķiem, lai noskaidrotu un novērstu nepamatotas kavēšanās tiesas procesā, paātrinātu un uzlabotu procesa efektivitāti?

PIEKTAIS RĀDĪTĀJS: Pasākumi nekavējošai kavēšanās konstatēšanai un tās seku mīkstināšanai

Uzraugot lietu izskatīšanas termiņus, tiesu sistēmai ir jābūt izstrādātam mehānismam, lai ātri konstatētu tiesvedībā pārāk ilgi esošās lietas (kavēšanos) un nekavējoties informētu kompetentās personas un dienestus situācijas risināšanai un turpmākas kavēšanās novēršanai.

·        Skaidri noteikts pienākums kavēšanās novēršanai un apkarošanai

7. Vai iespējams skaidri noteikt, kam ir pienākums noskaidrot nepamatotu kavēšanos un izvairīties no tās.

a.      Vai ir atbildīga persona vai dienests, kura pienākums ir uzraudzīt konkrētu tiesas procesu normālu norisi un atklāt kavēšanos, lai to mazinātu, neatkarīgi no tiesas procesa posma (pirmā instance, apelācija)?

b.      Vai atbildīgai personai vai dienestam ir pienākums ziņot tiesai, valsts varas iestādei vai institūcijai par nepamatotu kavēšanos? Vai atbildīgā persona var veikt pasākumus, lai pārtrauktu esošo un novērstu turpmāko vilcināšanos, un paātrinātu tiesas procesu? Vai ir atbilstoši līdzekļi, ko piemērot atbildīgajām personām tajos gadījumos, kad netiek veikti nepieciešamie pasākumi vai netiek sasniegti rezultāti?

c.      Vai valsts līmenī ir izveidots dienests, kura pienākumos ir nodrošināt tiesas procesu norisi atbilstošā laikā? Vai tam ir tiesības veikt pasākumus, konstatējot kavēšanos?

·        Ārkārtas situāciju politika (krīzes vadība)

8. Vai ir izstrādātas procedūras kavēšanās nekavējošai konstatēšanai un tās ietekmes samazināšanai uz lietā iesaistītajām pusēm?

a.      Vai ir noteikti pastāvīgi pieejami iepriekšēji vai pagaidu pasākumi tiesisko attiecību pagaidu noregulēšanai starp pusēm līdz tiesas procesa beigām?

b.      Vai tiesas lēmums var stāties spēkā un tikt izpildīts pirms apelācijas procesa beigām?

c.      Vai ir iespējams sodīt procesa dalībniekus, kuri ar vai bez nolūka novilcina procesus (aizrādījums, lietas izņemšana no izskatīšanas un pārcelšana uz citu laiku, naudas sods, lēmums par tiesas izdevumu segšanu)? Vai šādi līdzekļi tiek regulāri izmantoti?

·        Procesuāli pasākumi tiesas procesu paātrināšanai

9. Vai ir izstrādāti pasākumi tiesas procesu paātrināšanai un kavēšanās novēršanai?

a.      Vai ir atļauta lietas atlikšana - sine die (nenorādot datumu)? Ja ir, vai tā pietiekami regulāri tiek pārskatīta? Vai tiesas periodiski pārbauda visas lietas un lemj par nepieciešamību atjaunot (vai izbeigt) “iesaldētās” vai apturētās lietas izskatīšanu?

b.      Vai pusēm vai citiem procesa dalībniekiem (tiesnešiem, iesaistītajām pusēm u.c.) ir pieejami kādi procesuālie līdzekļi, lai noteiktu piemērotu laiku konkrētām procesuālajām darbībām procesā? Vai šādi līdzekļi ir efektīvi?

c.      Ja apelācija tiek izmantota kā procesa novilcināšanas taktika, vai pastāv kādi līdzekļi, kas atturētu puses no šādas rīcības?

SESTAIS RĀDĪTĀJS: Moderno tehnoloģiju izmantošana tiesu sistēmā kā laika vadības līdzeklis

Mūsdienu tiesu sistēmas var sasniegt vislabāko laika vadību tiesu sektorā, izmantojot modernās tehnoloģijas gan lietu izskatīšanas laika kontrolei, gan statistikas datu iegūšanai, gan stratēģijas plānošanai.

·        Tiesas procesu ilguma un kavēšanās kontrole, izmantojot informāciju tehnoloģijas

10. Vai informāciju tehnoloģijas tiek efektīvi izmantotas, lai sekotu tiesas procesu ilgumam?

a. Vai būtiskākā informācija par visām/vairumu lietu tiek ievadīta informācijas sistēmā (īpaši informācija, kas norādīta, sākot no 6a. punkta)?

b. Vai ir pieejama iekšējā informācija (konkrētas tiesas un tiesnešu līmenī) un centralizētā informācija (dienestos, kuru pienākumos ir tiesu administrēšana un statistikas savākšana)?

d.   Vai puses (un, kur tas atļauts, sabiedrība kopumā) var piekļūt informācijai par konkrēta tiesas procesa posmu un laiku (t.i., izskatīšanas datumu, lietas atrašanos kādā konkrētā tiesā) ar interneta vai līdzīgas informācijas sistēmas starpniecību?

·        Informāciju tehnoloģijas kā līdzekļi statistikas apstrādei un lietu izskatīšanas laika plānošanas jomā.

11. Vai informāciju tehnoloģijas politikas līmenī nodrošina atbilstošu statistikas ziņojumu sagatavošanu un plānošanu?

a. Vai aktualizētā statistikas informācija ir pietiekami pieejama visām tiesām jebkurā brīdī?

b.      Vai statistikas ziņojumi tiek publicēti un vai pietiekami regulāri?

c.      Vai statistikā informācija par tiesas procesu ilgumu un kavēšanos, kas tiek apkopota, izmantojot informācijas sistēmu, tiek regulāri izmantota stratēģiskajai plānošanai?