Strasbūra, 2005. gada 13. septembris

CEPEJ (2004) 19 REV 2

EIROPAS TIESU SISTĒMU EFEKTIVITĀTES KOMISIJA

(CEPEJ)

Jauns mērķis tiesu sistēmām: ikvienas lietas izskatīšana optimālā un paredzamā laikā

Pamatprogramma

Šajā dokumentā ietvertie pasākumi ir uzskatāmi par ieteikumiem un šajā stadijā valstīm neuzliek pienākumus. Minēto pasākumu saraksts nav nedz izsmeļošs, nedz galīgs.

Pamatprogramma tiks ieviesta, pamatojoties uz CEPEJ izstrādātajiem pasākumiem, īpaši ievērojot valstu ieteikumus par risināmajām prioritātēm.

1.                  Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisija (turpmāk – CEPEJ) ir nolēmusi pievērsties procesuālo termiņu jautājumam, uzskatot to par Eiropas Padomes prioritāru mērķi attiecībā uz cilvēktiesībām un likuma virsvadību. Šis jautājums ir būtisks arī tiesu sistēmas lietotājiem. Šā dokumenta mērķis ir rast novatorisku pieeju problēmu risināšanai, novērtēt līdz šim paveikto un rast jaunas idejas turpmākajam darbam, sagatavojot valstīm konkrētus un noderīgus priekšlikumus. Dokumenta ievads atgādina galvenos dienas kārtībā esošos jautājumus. Pirmā daļa ir veltīta no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) tiesu prakses izrietošajiem principiem, Eiropas Padomes veikumam, kā arī vadošajiem principiem. Otrā daļa iesaka darbības virzienus, ietverot konkrētus pasākumus, ko CEPEJ varētu rekomendēt Eiropas Padomes Ministru Komitejai.

Ievads

2.                  Tiesu sistēmām ir acīmredzami nepieciešams noteikt jaunu mērķi: ikvienu lietu izskatīt optimālā un paredzamā laikā.

3.                  Mēs esam pieraduši atsaukties uz jēdzienu „saprātīgs laiks”, kas ir ietverts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6.¹ pantā. Tomēr šis standarts ir „zemākais punkts” (kurš novelk robežlīniju starp Konvencijas pārkāpumu vai norāda, ka pārkāpums nav noticis), un tā ievērošanu nevajadzētu uzskatīt par atbilstošāko rezultātu.

4.                  ECT pašreiz ir pārpludināta ar sūdzībām par tiesu pārmērīgu kavēšanos, izskatot lietas, līdz ar to ECT lielu daļu sava laika tērē, taisot spriedumus pret valstīm par „saprātīga laika” prasības neievērošanu tiesas procesos. Pārmērīgi ilgs tiesas process ir galvenā problēma vairumā valstu. Dažādi pārskati[1] parādījuši, ka kavēšanos kā problēmu numur viens uztver ne vien sabiedrība kopumā, bet arī tie, kuriem pašiem ir bijusi pieredze, vēršoties tiesās. Minētā situācija izdara “lāča pakalpojumu” visiem tiesas klientiem, lai kāds arī būtu viņu „statuss” tiesu sistēmā: puses lietā, apsūdzētais, cietušie, liecinieki, zvērinātie, utt. (izņemot tos, kuri ir ieinteresēti tiesas procesa novilcināšanā). Kaut arī privātais sektors, kā arī citi valsts dienesti pēdējo gadu laikā attiecībās ar klientiem/lietotājiem ir ieviesuši ideju par nepieciešamību noteikt termiņus, šķiet, ka tiesu sistēma, vismaz publiski, ir no šīs tendences izvairījusies. Turklāt šī parādība visvairāk skārusi tieši Eiropas Padomes valstis dibinātājas. Tās gan nav vienīgās, kuras skārusi Eiropas tiesu sistēmas endēmiskā kaite. Daudzās valstīs, kuras pēdējo gadu laikā ir pievienojušās Eiropas Padomei, jautājums par lietu izskatīšanas termiņa pārkāpumiem ir nacionālās politikas galvenā problēma.

5.                  Šā fenomena mērogs ir pietiekams, lai pamatotu enerģisku rīcību. ECT tiesu prakse apliecina potenciālu “kavēšanās sindroma” pieaugumu. Eiropas Padome pašreiz saskaras ar milzīgām pārmaiņām: ja tuvākajos gados šajā jomā netiks panākts uzlabojums, ECT nogrims lietās, kas pamatotas ar „saprātīga laika” prasības neievērošanu, un nespēs pildīt savu lomu citu cilvēktiesību aizsardzībā, kas ir tikpat fundamentālas, piemēram, tiesības uz dzīvību, godu, vārda brīvību, tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai, tiesības baudīt ģimenes dzīvi utt.

6.                  ECT uzsver nepieciešamību – ciktāl tas attiecas uz ECT – katrā valstī izveidot mehānismus atbilstošas atlīdzības nodrošināšanai nepamatotas kavēšanās gadījumā (lieta Cudla v. Poland un Scordino v. Italy, dec. No.36813/97, ECHR 2003 IV)[2], paredzot kompensāciju vai citādiem līdzekļiem. Dažās valstīs pašreiz jau ir ieviesti īpaši pasākumi ECT nolēmumu izpildei. Tomēr pasākumi, kas aprobežojas vienīgi ar kompensāciju, ir pārāk vāji un nepietiekami mudina valstis mainīt esošās procedūras un nodrošina tikai vienu elementu a posteriori pierādīta pārkāpuma gadījumā, tā vietā, lai censtos rast fundamentālu risinājumu tiesas procesu nepamatotas kavēšanās problēmai[3].

7.                  Aplūkojamais jautājums ir vēl nozīmīgāks tieši katrai valstij, kuras ir tieši atbildīgas par savas tiesu sistēmas pienācīgu darbību: pārsniedzot noteiktu kritiski svarīgu slieksni, nepamatota kavēšanās noved pie iedzīvotāju neuzticēšanās tiesu sistēmai un tiesas spriešanas ekonomijas (kā viena no demokrātijas pīlāriem) vispārējās krīzes, un tā rezultātā – pie demokrātijas krīzes.

8.                  Pārmērīgi ilgi tiesas procesi var nozīmēt īpaši labvēlīgu vidi korupcijas attīstībai tiesnešu vidū. Paradoksāli, ka korupcija tiek izmantota atsevišķu lietu izskatīšanas paātrināšanai, tādējādi pārkāpjot pilsoņu vienlīdzību tiesas priekšā. Turklāt tie, kuri sistemātiski gūst labumu no šās korupcijas, nav ieinteresēti situācijas uzlabošanā.

9.                  Vieni runā par resursu trūkumu, citi – par mentalitātē iesakņojušos „kavēšanās kultūru”[4]. Tiek vainota arī tiesnešu slikta „pārvaldība” kā konkrētas tiesas, tā arī valsts līmenī. Ir būtiski atrast cēloņus, jo tikai pareiza „kavēšanās faktoru” izpratne padarīs iespējamu tās novēršanu. Taču tas ir tikai pirmais solis. Tiesām piešķirtie līdzekļi nevar pieaugt bezgalīgi, turpretim prasība pēc taisnīguma ir potenciāli neierobežota.

10.             Situācijas nozīmīgums un nopietnība ir uzsvērta daudzos pārskatos un veiktajās aptaujās, gan uzklausot tos, kuriem ir bijusi saskarsme ar tiesām, gan izzinot sabiedrības viedokli kopumā.

11.             Tiesu sistēmas lietotājiem ir jābūt tiesībām izteikt savu viedokli par procesuālo termiņu problēmu. Šajā jautājumā pilsoņi ir jāuztver nevis kā pasīvi vērotāji, bet gan kā iesaistītās personas. Viņi vēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā un viņu tiesības ietekmējošos procesos. Šī prasība ietver arī rīcības laika dimensiju: tiesas klientiem vairs nav pieņemami, ka tiesas procesos viņi tiek atstāti pilnīgā neziņā par viņu lietas izskatīšanai nepieciešamo laiku, turklāt bez iespējām pašiem ietekmēt tiesas procesa ilgumu.

PIRMĀ DAĻA: Diskusija par kavēšanās cēloņiem

1. ECT tiesu prakse un Eiropas Padomes veikums

12.             Minētais dokuments balstīsies vienīgi uz ECT izveidoto normatīvo bāzi.

13.             Lai pilsoņiem un valstij tiktu garantēta tiesiskā paļāvība, tiesas procesi nedrīkst būt pārāk ilgi. Bezgalīga strīdu izskatīšana var apdraudēt sabiedrības sociālo nepārtrauktību. Tiesas procesi nedrīkst būt arī pārāk īsi. Pusēm, piemēram, jābūt pietiekamam laikam, lai sagatavotos savas lietas procesam. Tādēļ laiks, kādā paredzēts izskatīt lietu, nedrīkst būt pārāk īss, jo sasteigti lēmumi bieži vien ir netaisni un vienmēr tiek nepareizi izprasti. Tāpat jāizvairās no pārāk garu tiesas procesu noteikšanas, kas var novest pie taisnīguma noliegšanas.

14.             Par tiesas procesa sākumu parasti tiek uzskatīts laiks, kad valsts institūcijai pirmo reizi radies juridisks pienākums pilsoņa priekšā. Savukārt tiesas procesa pabeigšana tiek saistīta ar galīgā nolēmuma izpildi. Saprātīgā termiņā ir ietverts arī nolēmuma taisīšanai veltītais laiks.

Lai noteiktu, vai tiesas process ir vai nav noticis saprātīgā laikā, ECT ir ieviesusi vairākus kritērijus, piemēram: lietas sarežģītība, iesniedzēja uzvedība, attiecīgu valsts institūciju (tostarp tiesu) uzvedība un strīda nozīmīgums iesniedzējam. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, ECT katru lietu vērtē individuāli. Līdz ar to ir skaidrs, kāpēc ECT lēmumus nevar izmantot, lai ekstrapolētu standartus attiecībā uz dažādu kategoriju lietām. Tāpat ECT nevar noteikt konkrētus kavēšanās cēloņus vai ieteikt konkrētus risinājumus. Tās vienīgais uzdevums katrā lietā ir noteikt, vai lieta izskatīta saprātīgā laikā, un, ja tas tā nav, vai šie cēloņi ir attiecināmi uz valsti.

15.             Jau izsenis tiek uzskatīts, ka tiesas spriešanas kvalitāte, inter alia, ir atkarīga no spējas ievērot neitralitāti starp tiem, kas spriež tiesu, un tiem, uz kuriem tiesas process attiecas. Šī neitralitāte vien ļauj nodrošināt neatkarības un majestātiskuma auru, kas tiesai nepieciešama, izskatot lietu. Mūsdienās šāda attieksme ir pielīdzināta tiesas spējai kļūt vairāk izprotamai un vairāk pieejamai sabiedrībai. No otras puses, pietuvinot tiesu pilsoņiem un atvieglojot viņu iesaistīšanos tās darbībā, būs iespējams uzlabot tās darba kvalitāti. Daudzi ziņotāji, kurus 2003. gada decembrī CEPEJ bija aicinājusi piedalīties diskusijā „Justīcija: kalpojot pilsoņiem”, aktualizēja jautājumu par tiesas klientu iesaistīšanu, kas pilnībā sakrīt ar CEPEJ politiku. Šī iesaistīšana ir tikpat nepieciešama arī jautājumā par procesu ilgumu.

16.       Pārmērīgi ilgi tiesas procesi ir Eiropas Padomes centrālā problēma. Uzskatot to par neefektīvas tiesu sistēmas simptomu, Tiesiskās Sadarbības Eiropas Komisija (CDCJ) un vairākas tās pakļautībā esošas institūcijas ir izstrādājušas Ministru Komitejas apstiprinātās rekomendācijas, kuras satur dažādus ieteikumus šajā jomā[5]. Sevišķi jāatzīmē rekomendācija Nr. R(86)12 par pasākumiem tiesu darba pārmērīga apjoma novēršanai un samazināšanai, rekomendācija Nr. R(94)12 par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un lomu, rekomendācija Nr. R(95)12 par kriminālās justīcijas vadīšanu.

17.  Eiropas tieslietu ministru konferencē, kas notika 2000. gadā Londonā, tika pieņemts uz valstu pieredzi balstīts ziņojums „Izmaksu ziņā efektīvi pasākumi justīcijas efektivitātes paaugstināšanai”. Ziņojumā norādītie pasākumi, kas ietver tiesu sistēmas darbības dažādos aspektus, var kalpot par vadlīnijām tām valstīm, kuras pēdējos gados ir uzsākušas reformas. Šā dokumenta otrajā daļā ir uzskaitīti tie pasākumi, kuru nozīme tiesas procesu ilguma saīsināšanā ir pierādīta.

18.  Īstenojot Londonas konferencē nospriesto, Ministru Komiteja 2002. gada septembrī pieņēma lēmumu izveidot CEPEJ. CEPEJ, kas nav nedz uzraugoša, nedz monitoringa institūcija, uzdevums ir risināt tiesu sistēmai svarīgas problēmas, analizēt pašreizējo situāciju un, ja nepieciešams, piedāvāt palīdzību valstīm gūt priekšstatu par to pašu tiesu sistēmu, 2003. gada decembrī apstiprināja Tiesu sistēmu izvērtējumu [angliski – Scheme for evaluating judicial systems], kas pamatojās uz salīdzināmiem kritērijiem, un kura secinājumi sākotnēji tika analizēti un publicēti 2004. gadā. Sākot jau ar tās pirmo plenārsēdi 2003. gada februārī, CEPEJ ir apliecinājusi savu nodomu reaģēt uz tiesas lietotāju problēmām.

19. Londonas konferencei sagatavotais ziņojums uzsvēra resursu nozīmi, kā arī atzīmēja tiesās saņemto lietu skaita palielināšanos (dažādās valstīs atšķirīgu), nepietiekamo tiesu organizāciju, kā arī norādīja uz tiesas procesiem, kas ir pārāk sarežģīti vai pārāk neelastīgi.

20. Daudzās valstīs (bieži ārpus Eiropas) nesen veiktie pētījumi ir apstiprinājuši to, ka, lai saīsinātu tiesas procesu ilgumu, ir jāievēro dažādi faktori. Fabri un Langbroek, balstoties uz dažādu pārskatu un pētījumu analīzi, ir izveidojuši šo faktoru sarakstu. Tie ir: tiesu atbildība; līderība un attiecīgi atskaites mehānismi; dažādu darbojošos personu iesaistīšana sistēmā; tiesas uzraudzība pār lietu virzību; mērķu un standartu noteikšana; lietu uzraudzība, izmantojot informācijas sistēmas; lietu vadība; pret nepamatotu lietu novilcināšanu vērsta politika, piemēram, stingri noteikta tiesas sēdes diena un „dublējoša tiesneša” sistēma; individuālo uzdevumu sistēma; izglītība un turpmākā apmācība.

21. Tiesas procesa veids (kriminālprocess, civilprocess un administratīvais process), tiesu vadība un tiesu pārvaldības ietvars arī ir trīs nozīmīgi faktori.

2. Izvairīšanās no neīstiem risinājumiem

22. Faktu, ka tiesas procesu gausums publiskajās diskusijās ir parādījies kā problēma, var izskaidrot ar tās nopietnību, bet tas var norādīt arī uz izpratni par nepieciešamību šo problēmu risināt. Plašsaziņas līdzekļu kritikas krustugunīs politikas veidotāju pienākums ir piedāvāt programmas un sasniegt rezultātus. Šajā sakarā ir svarīgi, lai netiktu pieļauts „steidzamības diktāts” un steigā pieņemti pasākumi, kuriem varētu būt gaidītajam pretējs efekts.

23.             Šī problēma ir radusies tieši tiesu sektorā, kurš ir uzticēts profesionāļiem, kuriem ir ne tikai specifiskas „tehniskas” zināšanas, bet, kuri arī bauda garantijas, t.i., tiesnešu neatkarību. Līdzīgi kā ārsti, arī tiesneši, pieņemot lēmumus, ir neatkarīgi. Un tāpat kā medicīnā, arī šās profesijas pārstāvji, kas savā darbā izjustu laika spiedienu, kas neņemtu vērā konkrēto lietu specifiku un apstākļus, varētu vienīgi ilgtermiņā zaudēt motivāciju, tādējādi radot nopietnas bažas par viņu pieņemto lēmumu lietderīgumu un kvalitāti. Profesionālā kvalitāte, un tas attiecas arī uz citām darbinieku kategorijām, ir atkarīga arī no uzticēšanās un autonomijas, kas piešķirta indivīdiem to pienākumu veikšanā. Tādēļ, izstrādājot jebkuru priekšlikumu, kas attiecas uz tiesas procesu ilgumu, ir aktīvi jāiesaista tās personas, kuras šis priekšlikums skar, un tādā veidā, lai to neuztvertu kā mēģinājumu padarīt tiesas par „spriedumu mašīnām”. No otras puses, tiesneša statuss nav arguments, lai pieļautu kavēšanās turpināšanu. Tiesnešiem, prokuroriem, tiesas darbiniekiem un advokātiem ir jāvalda pār savu laiku, meklējot ceļu, kā nošķirt „produktīvo laiku” un „izniekoto laiku”.

25. Daudzās valstīs ir veikti pasākumi, īpaši krimināllietās, lai paātrinātu tiesiskās sekas (lietās par maznozīmīgiem (angl. petty crimes) nodarījumiem). Šie pasākumi ir ļāvuši saīsināt laiku starp nodarījumu un sodu, bet tie ir ietekmējuši tiesas vadības kapacitāti attiecībā uz citām sarežģītu lietu kategorijām, piemēram, noziegumiem ekonomikas un finanšu jomā. Tiesas procesu ilguma saīsināšana atsevišķu kategoriju lietās nedrīkst novest pie „duālas sistēmas”: no vienas puses, ātri izspriežot lietu, pastāv risks vājināt tiesības uz aizstāvību, un no otras puses, taisnīgums tiem, kuriem ir materiālie resursi labāko advokātu algošanai un katras iespējamās procesuālās viltības izmantošanai. Var attaisnot atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanu ārpus kārtas (skatīt zemāk). Tomēr tas nekad nedrīkst būt vadības trūkuma rezultāts. Mērķim saīsināt tiesas procesa ilgumu ir jārealizējas katrā lietā, kas ir pabeigta optimālā laikā, kas tajā pašā laikā apmierina sabiedrību, puses, cietušos un apsūdzētās personas, utt.

OTRĀ DAĻA: JAUNĀS PIEEJAS RĪCĪBAS PLĀNA ELEMENTI

1. Principi, kuri jāņem vērā

26. Ir jāpatur prātā trīs būtiskākie principi, kas attiecas uz visiem tiesu sistēmas aspektiem.

Pirmais princips: līdzsvara un vispārējas kvalitātes princips

27. Ikvienai valstij ir jāatrod līdzsvars starp tiesai piešķirtajiem resursiem un šo resursu pareizu izmantošanu, no vienas puses, un tiesu sistēmai noteiktajiem mērķiem, no otras puses. Šajā sakarā jāatzīmē, ka ECT vienmēr ir atzinusi, ka princips, kuru tā cenšas atbalstīt, atspoguļo tās pamatotās rūpes par tiesu efektivitāti.

28. Vairākas valstis ir izveidojušas „kvalitātes sistēmu” tiesu organizācijas iekšienē. Šajā sistēmā ir iekļauti jautājumi par tiesu atbilstošu iekšējo organizāciju, efektīviem procesiem, spriešanas kvalitāti un tiesas lietotāju vēlmēm. Galvenais mērķis ir uzlabot tiesu sistēmu kopumā.

Otrais princips: nepieciešamība pēc efektīviem mērīšanas un analīzes rīkiem, ko vienojoties noteikušas ieinteresētās puses

29. Daudzās valstīs ir pieejama statistika par lietu izskatīšanas laiku. Tomēr šī statistika vienmēr tiek iegūta, izmantojot konkrētas valsts normas un kritērijus, padarot sarežģītu tās salīdzināšanu. Tādēļ CEPEJ ir izveidojusi „izmēģinājuma izvērtējumu”, ietverot vienā anketā vairāk nekā simts jautājumus, kuri tika sagatavoti, izvēloties vienotu pieeju tiesu sistēmu atšķirīgajiem aspektiem. Šajā izvērtējumā ir ietverta sadaļa par lietu izskatīšanas laiku. CEPEJ ir izvēlējusies atsevišķas raksturīgas situācijas, kas rodas civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās. Atbilžu analīze (no 2004. gada beigām) varētu nodrošināt labāku izpratni par situāciju konkrētā valstī. Šā izvērtējuma[6] uzdevums bija mudināt valstis ieviest vai uzlabot tiesu darba statistikas sistēmu. Tika arī uzsvērta nepieciešamība noteikt vienveidīgas datu apkopošanas metodes un izstrādāt kopējus rādītājus.

Trešais princips: nepieciešamība saskaņot prasības, kas nodrošina taisnīgu tiesu

30. Ir jāatrod atbilstošs līdzsvars starp procesuālajām garantijām, kas nepieciešami izraisa tiesas procesa paildzināšanu, un kuru nevar saīsināt, un ātru tiesas spriešanu. Arī šeit ECT tiesu prakse nodrošina noderīgus ieteikumus. ECT nav noraidījusi iespēju diferencēt šīs procesuālās garantijas, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem. Tomēr šie kritēriji jāpiemēro skaidri, atklāti un taisnīgi, un, kur tas iespējams, tiem jābūt konkretizētiem jau lietas izskatīšanas sākumā, kur tas iespējams, ar pretējās puses piekrišanu.

2. Visaptveroša pieeja un individuāli viedokļi

31. Iepriekš jāatzīmē: šā dokumenta mērķis ir lietu izskatīšanas laika saīsināšana. Ir skaidrs, ka šajā jomā izšķiroša nozīme ir lietu uzkrājumam. Pārslogotu tiesu lietu izskatīšanas laiks varētu attiecīgi pieaugt. Tiesu specializācija, lietu labāks sadalījums starp dažāda līmeņa tiesām[7], izmaiņas tiesu teritoriālajā sadalījumā, alternatīvas strīdu risināšanas metodes[8] ir elementi, kuri var dot pozitīvu ieguldījumu lietu uzkrājuma samazināšanai, it īpaši pārslogotajās tiesās. Šādu pasākumu ietekme uz lietas izskatīšanas laiku ir reāla, bet netieša. Dokuments vērš uzmanību uz tiem pasākumiem, kuriem ir tieša ietekme uz lietu izskatīšanas laiku.

32. Ir nepieciešama vispārēja tiesu varas pieeja. Katra uz vienu aspektu vērsta darbība ietekmē arī citus.

33. Tiesu sistēmas saskaras ar dažādām un dažreiz pretrunīgām prasībām. Tādēļ valstīm ir jārod kompromisi starp to dažādiem mērķiem. Nepastāv brīnumformula vai universāls risinājums tiesu darba uzlabošanai. Piemēram, pasākumu, kas veikti (vēlamā) mērķa sasniegšanai – ikvienam garantēt pieeju tiesai, sekas ir lietu skaita pieaugums. Tajā pašā laikā, ja tiesām piešķirto līdzekļu apjoms netiek palielināts, tas noved gan pie lietu izskatīšanas laika pagarināšanās, gan pie nolēmumu kvalitātes pazemināšanās. Iepriekš minēto triju principu ieviešana, kā arī visaptveroša pieeja, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi, ļauj labāk noteikt saprātīgu politiku.

34. Šajā sistēmā var saskatīt dažādus elementus:

i.                                Izskatāmo lietu daudzums;

ii.                             Sistēmai pieejamie resursi šo lietu izskatīšanai: personāls, aprīkojums, tiesas (un no tiem izrietošie elementi: budžeta resursi un tiesu organizācijas veids);

iii.                           Lietu izskatīšanas laiks;

iv.                           Lietu izskatīšanas kvalitāte (šeit atspoguļota gan spriedumu kvalitāte pēc būtības, gan atbilstība procesuālajām normām).

35. Lietu izskatīšanas laika saīsināšana ir saistīta ar citu trīs elementu darbību: lietu daudzumu, sistēmai pieejamiem resursiem un lietu izskatīšanas kvalitāti.

36. Divi piemēri var ilustrēt grūtības atbilstošu pasākumu noteikšanā:

i.  Tiesneša pieņemtā nolēmuma pamatojumu var uzskatīt par faktoru, kas paildzina lietas izskatīšanu, un otrādi. Nolēmuma pedantiska izstrādāšana, pamatojuma sastādīšana, padarot to skaidru un saprotamu – visas šīs darbības prasa laiku. Līdz ar to daži uzskata, ka ir nepieciešams samazināt uz tiesas nolēmumu attiecināmās prasības. Izteikts arī pretējs viedoklis. Skaidri motivēts lēmums ļauj pusēm to daudz vieglāk pieņemt. Pamatoti nolēmumi pirmajā instancē samazina apelāciju skaitu.

ii.                              Tiek diskutēts arī par pirmstiesas vienošanās procesa nozīmi nepieciešamā laika saīsināšanā. Runājot vispārīgi, ir acīmredzami, ka veiksmīga vienošanās ļauj procesu saīsināt un tādēļ lietu izskatīšanas laiks tiks saīsināts. Bet no otras puses, noteikumi, kuri prasa vienošanās procesu gadījumos, ja to nevēlas attiecīgās puses, un tāpēc gandrīz automātiski izrādās nesekmīgi, varētu vienīgi pievienot nevajadzīgu soli tiesas procesam un attiecīgi pagarināt lietas izskatīšanas laiku. Kā to atzīmēja Fabri un Langbroek: „pārmaiņas rada šo procesu izmantošanas veids”, nevis to esamība vai neesamība.

37. Plašsaziņas līdzekļi bieži pievērš uzmanību problēmām kriminālprocesā. Tomēr galvenās problēmas, proti, nepieciešamība saīsināt lietu izskatīšanai nepieciešamo laiku, pastāv civilprocesā. Pretēji plaši izplatītajam viedoklim, civillietu vienmērīgas izskatīšanas nodrošināšana ir valsts pienākums, un nav pieņemami, ka lietu izskatīšanas ilgajā norisē tiek vainotas vienīgi puses.

3. CEPEJ ieteiktie rīcības virzieni

a.                   Institūciju pasākumi valsts līmenī

 Pirmais darbības virziens: rīcība ar resursiem

38. Tiesas nevar strādāt bez resursiem: pietiekams tiesnešu un citu tiesas darbinieku (gan ar juridisko izglītību, gan bez tās) skaits (attiecīgi apmācītu un atbilstoši apmaksātu); tiesas telpas labā kārtībā, atbilstošs aprīkojums, kas nodrošina lietu izskatīšanu un spriedumu dokumentēšanu, izsūtīšanu un publicēšanu. Ikvienas valsts pienākums ir nodrošināt tiesu sistēmā strādājošos ar to darbībai nepieciešamajiem resursiem.

39. Pieejamo resursu nepietiekamība dažreiz var būt par iemeslu gausajai lietu izskatīšanai. Tomēr daudzos gadījumos tiesu gausums ir izskaidrojams drīzāk ar neefektīvu darbu, nevis resursu neatbilstību. Pietiekami resursi, gan budžeta, gan cilvēku un materiālie, ir nepieciešams priekšnoteikums, bet pats par sevi nav pietiekams, lai nodrošinātu tiesu vienmērīgu darbu un atbilstību prasībai par lietas izskatīšanu saprātīgā laikā.

40. Resursiem jābūt pieejamiem, sadalītiem un izlietotiem saskaņā ar darbības un vadības programmām, kas izstrādātas, ievērojot noteiktos mērķus. Regulāri ir jāuzrauga, kā atbilstoši šīm programmām tiek sasniegti mērķi.

41. Rīcība resursu ietvaros nozīmē gan pašu resursu, gan to efektivitātes palielināšanu (ar to saprotot, ka šīs divas iespējas nav savstarpēji izslēdzošas). Šie priekšlikumi atrisina otro aspektu.

42. Attiecībā uz cilvēkresursiem efektivitāte nozīmē motivācijas paaugstināšanu. Atalgojuma paaugstināšana to var ietekmēt. Vispārīgi runājot, visiem tiesu sistēmā strādājošiem ir jāsaņem viņu ieguldījumam atbilstošs, pietiekams atalgojums.

43. Varētu tikt atbalstīti „tiesu projekti”, lai sasniegtu ar lietu vadību saistītos mērķus[9]. Šādiem pasākumiem ir savas priekšrocības, jo tajos iespējams iesaistīt visus tiesas darbiniekus.

44. Vispārīgi runājot (skatīt pirmo principu iepriekš), tiesu vadošo komandu tiesību palielināšana, it īpaši attiecībā uz finanšu resursu izlietojumu (kurš pēc tam ir jāsaista ar atbildības palielināšanu un iespēju piemērot sankcijas), padara iespējamu lietu izskatīšanas laika saīsināšanas programmas ieviešanu.

45. Tiesu administratīvā vadība ir darbība pati par sevi. Lai kāds būtu atbildīgās personas statuss (tiesnesis vai administrators), šīm personām ir jābūt nepieciešamajām profesionālajām iemaņām. Acīmredzami ir nepieciešama atbilstoša izglītība, kā arī dažādu kategoriju tiesas darbiniekiem noteikto pienākumu konkrēts uzskaitījums.

46. Vairumam valstu vispārēja prasība varētu būt lietu plūsmas un lietu atlikuma samazināšanas veicināšana.

47. Resursu modernizācija (it īpaši informāciju tehnoloģiju izmantošana) padara iespējamu – ja tiek apsvērti visi būtiskākie jautājumi (atbalstītāju iesaistīšana, klientu vēlmes, atbilstība procesam, utt.) – samazināt laika izniekošanu (piemēram, attiecībā uz dublējošiem pienākumiem vai dokumentu pārsūtīšanu).

Otrais darbības virziens: likumu kvalitāte

48. Attiecībā uz katru likumu ir jāizpēta paredzēto pasākumu ietekme uz lietas izskatīšanas laiku un tiesas darbu, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar attiecīgajiem tiesu sistēmas dalībnieku pārstāvjiem. Šis novērtējums veicams ex ante, kad likums tiek skatīts parlamentā, tā, lai to varētu ņemt vērā pēc būtības, kā arī ex post, lai, ja nepieciešams, izdarītu izmaiņas tiesai piešķirto resursu apmērā.

 Trešais darbības virziens: laika ietvaru paredzamības uzlabošana

49. Viena no tiesas lietotāju galvenajām problēmām ir tā, ka viņi nevar paredzēt, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana. Vēršanās tiesā bieži vien nozīmē ilgstoša procesa uzsākšanu, kura precīzu ilgumu nav iespējams paredzēt. Līdz ar to tiesas lietotāji pamatā uzskata, ka it visās lietās tiesas process ir bezgalīgs[10]. Tiesas lietotājiem ir nepieciešami paredzami tiesas procesi (no paša sākuma), vismaz to optimālais laiks. Tomēr ir jāatzīmē, ka lietu izskatīšanai paredzamais laiks pats par sevi nav pieņemamais laiks. Tādēļ vienlaikus ir veicami gan pasākumi precīzākai lietu izskatīšanai nepieciešamā laika noteikšanai, gan lietas izskatīšanai nepieciešamā laika saīsināšanai.

50. Ir jānodrošina ikvienai lietu kategorijai nepieciešamā izskatīšanas laika caurskatāmība, publicējot datus kā valsts, tā arī tiesas līmenī.

51. CEPEJ ir jāturpina pētījumi par kavēšanās iemesliem, galvenokārt par ieviešamajiem pasākumiem, balstoties uz ECT tiesu praksi (ar Konvencijas 6.1 pantu [“saprātīgs laiks”] saistītajās lietās), valstu ieguldījumu un Eiropas Padomes attiecīgajiem pētījumiem.

Ceturtais darbības virziens: ikvienas lietu kategorijas izskatīšanai nepieciešamā optimālā laika standartu noteikšana un uzraudzība

52. Ikvienai lietu kategorijai ir jānosaka izskatīšanas laika standarts, kuru tiesas procesā iesaistītie, it īpaši tiesneši un tiesas personāls, varētu izmantot kā atskaites punktu. Šis standarts ir jānosaka, nevis pamatojoties uz pašreizējo vidējo lietu izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet drīzāk uz to laiku, ko nedrīkst samazināt, un bezdarbības periodu, ko varētu samazināt. Vēlāk šādu standartus varētu iekļaut tiesas darba uzlabošanas programmās.

53. Ir jāorganizē optimālā lietu izskatīšanas laika ievērošanas uzraudzība. Kā liecina pieredze, šo mērķi var viegli sasniegt, piemēram, izmantojot iekšējo atskaišu procedūras.

54. Līdztekus pasākumu virknei, kas jau ir veikti atsevišķās valstīs, ir jācenšas uzlabot informācijas iegūšanu un analīzi par to, cik ilgā laikā tiesas izskata lietas, lai, rodoties problēmai, pēc iespējas agrāk varētu veikt nepieciešamos pasākumus.

55. Tiesām īpaša uzmanība ir jāpievērš vecajām lietām, attīstot uzraudzības mehānismus, piemēram, kā gadskārtējs ziņojums par konkrētā laika posmā neizskatītām lietām, kurš tiek iesniegts hierarhiski augstākiem uzraudzītājiem un iekļauts gadskārtējā ziņojumā par tiesas darbu.

56. Tiesām ir jābūt skaidram, ka laikam starp nolēmuma mutisku pasludināšanu un tā izsniegšanu pusēm rakstveidā ir jābūt ierobežotam.

Piektais darbības virziens: statistikas rīku pilnveidošana un informācijas un komunikācijas stratēģiju attīstīšana

57. Ir nepieciešams, lai valstis būtu nodrošinātas ar atbilstošiem statistikas rīkiem, kur tiek reģistrētas konkrētas lietas (īpaši lietas izskatīšanas uzsākšanas datums).

58. Ir arī svarīgi, lai ikvienas tiesas statistika par tajās esošajām lietām tiktu pilnveidota, pamatojoties uz katras valsts sistēmu, ko organizē centrālais statistikas departaments. Atšķirības starp tiesu statistikas sistēmām var padarīt neiespējamu savākto datu efektīvu izmantošanu, it sevišķi lietu izskatīšanas laika saīsināšanai.

59. Jāizstrādā Eiropas labas pieredzes rokasgrāmata lietu izskatīšanas laika tiesas saīsināšanas jomā un tā jāizplata kopā ar valstu atbildēm uz “Tiesu sistēmu izmēģinājuma izvērtējuma” jautājumiem, atsevišķi norādot atšķirīgos risinājumus krimināllietās un civillietās.

60. Ir jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības (institūciju, nevalstisko organizāciju, indivīdu) piedalīšanās valstu un starptautiska līmeņa diskusijās, kuru mērķis ir tiesu sistēmas darba uzlabošana.

61. Pētnieciskā darbība un dažādu aktuālu saprātīga laika problēmu analīze ir jāattīsta sadarbībā ar attiecīgajām institūcijām (īpaši ar universitāšu pētniecības centriem), un, atbilstošos gadījumos, ar ieinteresētām valstīm, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis. Iespējams organizēt starptautiskas konferences, izveidot pētniecības centru un universitāšu tīklu, kā arī veicināt publikācijas. Šajā jomā CEPEJ ir jābūt aktīvai lomai. Varētu tikt analizēti Eiropas Padomes ietvaros veiktie pētījumi par ECT izskatītajām lietām, nodrošinot konfidencialitātes noteikumu ievērošanu.

62. Ir jāstiprina sadarbība starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību īpaši attiecībā uz mērīšanas un analīzes rīkiem.

Sestais darbības virziens: izmēģinājuma tiesu nozīmēšana lietu izskatīšanas laika saīsināšanai

63. Ir jāatbalsta valstu tiesu ieteiktie lietu izskatīšanas laika saīsināšanas un laika vadības novatoriskie projekti. Katrai valstij vajadzētu nozīmēt atbildīgās tiesas (saistītas ar valsts pārstāvi CEPEJ). Šo tiesu tīklojums varētu regulāri pulcēties un/vai Eiropas Padomes izjautāts, prezentēt un analizēt veiksmīgāko pieredzi.

b.                  Uz procesiem īpaši attiecināmie pasākumi

Septītais darbības virziens: termiņu koriģēšanas pieļaušana

64. Jautājums par lietu izskatīšanas laika saīsināšanu ir jāaplūko arī no cita skatupunkta, kas balstās uz ideju, ka, lai kādi būtu lietu izskatīšanas laika ierobežošanas politikas rezultāti, tos varēs just tikai pēc noteikta laika un tie nenovērsīs nesaīsināmu procesuālo termiņu pastāvēšanu.

65. Ir arī jādod vērtējums lietu izskatīšanas laika saīsināšanas metodēm, lai rastu labāko strīdu risinājumu, piemēram, izmantojot tās alternatīvo risinājumu ieviešanā.

66. Ir jāīsteno ideja par indivīda, kas ir puse lietā, obligātu informēšanu par lietas izskatīšanai paredzamo laiku.

67. Tāpat arī varētu apsvērt iespēju attīstīt tādas procedūras, kas no attiecīgās tiesas un pusēm prasītu vienošanos par kopīgi noteiktu lietu izskatīšanas laika procesuālo termiņu ierobežojuma noteikumiem. Diskutējot par procesuālajiem termiņiem, strīdā iesaistītajām pusēm būtu nodrošināma attiecīga pārstāvība. Šāda procedūra varētu palielināt visu tiesas procesā ieinteresēto personu atbildību.

68. Varētu piedāvāt virkni risinājumu (no sarežģītiem procesiem līdz vienkāršotiem, tostarp, ja iespējams, alternatīvo domstarpību risināšanu), dodot tiesu klientiem tiesības diskutēt par procesuālo termiņu saīsināšanu, nevis par procesuālo garantiju samazināšanu kā civillietās, tā krimināllietās, tiktāl, ciktāl tas ir pieļaujams saskaņā ar ECT tiesu praksi.[11] Šajā sakarā ir veicami atbilstoši pasākumi, lai konkrētas personas, izdarot izvēli, būtu pilnībā informētas par savām tiesībām. Šāds risinājums varētu būt “tiesu kvalitātes uzlabošanas projekts”.

Astotais darbības virziens: darbs ar tiesā izskatītajām lietām, nodrošinot apelāciju un citu iesniegumu atbilstošu izmantošanu [12]

69. Nekaitējot tiesībām uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, pārsūdzības iesniegšanas tiesības varētu tikt ierobežotas. ECT ir noteikusi, ka saskaņā ar noteiktām garantijām, piemēram, pārsūdzības tiesību ierobežojums nav pretrunā ar Konvenciju[13].

70. Varētu tikt ieviests filtrācijas mehānisms – attiecībā uz Augstāko tiesu. Taču arī šajā mehānismā jānodrošina attiecīgās garantijas.

71. Ir jāizvērtē iespēja noteikt sankcijas personām, kuras uzsāk acīmredzami nepamatotus procesus.

Devītais darbības virziens: tiesas procesu kvalitātes uzlabošana

72. Iepriekš kvalitāte definēta kā divu elementu kombinācija: atbilstība procesam un pašu tiesas nolēmumu satura kvalitāte. Tā kā šeit netiek risināts jautājums par tiesnešu zināšanu kvalitāti, turpmākie priekšlikumi aplūko ar tiesas procesiem saistītos jautājumus.

73. Kā tas pašreiz jau notiek vairākās valstīs, civillietās varētu noteikt (vai nostiprināt) referējošā tiesneša funkcijas (juge de la mise en état).

74. Ir jāaizliedz tiesas sēžu atlikšana sine die, izņemot gadījumus, kad puses tam piekrīt. Būtiskākais nav obligāti noteikt nākamās tiesas sēdes datumu, bet gan termiņu, kādā veicams nākamais procesuālais solis, lai kāds tas arī būtu.

75. Ir jāparedz sekas, tostarp lietas izņemšana no izskatāmo lietu saraksta civilprocesā, neattaisnotas neierašanās vai vilcināšanās gadījumā.

76. Par prioritāti ir atzīstama pirmās instances tiesas nolēmumu kvalitāte. Šie nolēmumi vienmēr jāmotivē, tomēr, ievērojot lietas veidu, šī motivācija var nebūt tik plaša (skatīt iepriekš).

77. Darbs ar dokumentiem ir jāorganizē efektīvi un tādā veidā, kas izslēdz iespēju tiesas procesus izmantot ļaunprātīgi un mēģināt tos apturēt. Tiesas nolēmumi, īpaši augstākas instances tiesas pieņemtie nolēmumi, ir jāizsniedz pusēm nekavējoties.

Desmitais darbības virziens: prioritāšu noteikšana lietu vadībā

78. Pamatnoteikums ir visu lietu reģistrēšana un izskatīšana to ienākšanas kārtībā. Šim noteikumam ir ļoti liela nozīme taisnīguma nodrošināšanā. Lietas, kuras var iegūt izskatīšanas “priekšrocības” (tiek nozīmētas un izskatītas ātrāk par citām), ir tikai tās, kuras tiek atzītas par steidzamām. Šādai situācijai tomēr ir milzīgs trūkums: starp visām ienākušajām lietām, dažas, būdamas samērā vienkāršas, varētu tikt ātri izskatītas. Citās nekavējoties varētu piemērot alternatīvas tiesas procesam. Vēl citas varētu izņemt no izskatīšanas, ja personas, kuras iesniegušas prasījumus tiesā, informētu par laiku, kāds tām būs jāgaida, līdz viņu lieta tiks izskatīta. Neapšaubot nedz nepieciešamību pēc lietu nozīmēšanas izskatīšanai, kas nodrošina tiesnešu neatkarību, nedz arī likumības principu, lietu izskatīšanas prioritātes varētu noteikt saskaņā ar konsultatīvām metodēm un objektīviem kritērijiem, pamatojoties uz izskatāmo lietu kategoriju sākotnējo novērtējumu (konkrētais jautājums noteikti nav risināms, nosakot prioritātes atkarībā no pašām lietām).

79. Institūcijas, kuru tiešais pienākums ir politikas veidošana krimināltiesību sfērā, ir atbildīgas par šajā jomā notiekošo. Civillietās tiesas objektivitāti nedrīkst kavēt. Tomēr pasākumi, ar kuriem tiek panākta pienācīga optimālo termiņu ievērošana, piemēram, lietās, kurās „laikam ir nozīme”, ļautu stiprināt tiesu efektivitāti.

Vienpadsmitais darbības virziens: tiesas sēžu labāka organizēšana, gaidīšanas laika saīsināšana, īpašu uzmanību veltot cietušajiem un lieciniekiem

80. Daudzās valstīs tiesas lietotāji tiek aicināti uz tiesas sēdi, nenorādot konkrētu laiku, kad tieši viņu lieta tiks skatīta. No tiesas klientu viedokļa tā ir necieņas izrādīšana. Tiesām tiesas sēdes ir jāorganizē tādā veidā, lai, cik vien tas iespējams, tiktu samazināta neskaidrība par to, kurā laikā uz tiesu aicinātās personas konkrēti tiks izsauktas sniegt paskaidrojumus tiesnesim. Attiecībā uz cietušajiem un lieciniekiem ikviens pasākums iepriekš ir rūpīgi jāapsver.

81. Tāpat tiesas ir atbalstāmas to centienos darīt visu iespējamo, lai samazinātu vai aizliegtu pārmērīgi garo tiesas procesu nevajadzīgos posmus. Ir jāatbalsta ikviens pasākums, kurš varētu saīsināt tiesas procesu dažādos posmus.

82. Organizējot tiesas sēdes, īpaša uzmanība jāvelta neaizsargāto personu kategorijām. Tas īpaši attiecas uz vardarbīgos noziegumos cietušajām personām.[14]

83. Ciktāl tas attiecas uz nolēmumu izpildi, ir jāveic īpaši pasākumi cietušo situācijas uzlabošanai.

Divpadsmitais darbības virziens: atlikto lietu izskatīšanas process

84. Ir jānosaka kārtība, kas pusēm ļautu nekavējoties iesniegt sūdzību par pārāk gausu lietas izskatīšanu, lai nepieciešamības gadījumā tiktu veikti nepieciešamie pasākumi.

Trīspadsmitais darbības virziens: padarīt elastīgākus pirmās instances tiesu teritoriālās jurisdikcijas noteikumus

85. Teritoriālās jurisdikcijas noteikumu stingras ieviešanas rezultāts var būt slodzes nevienlīdzīga sadale starp tiesām. Tādēļ šos noteikumus varētu padarīt elastīgākus un piemērot, ja tam piekrīt puses.

86. Indivīdiem, kuri vēršas tiesā, nav obligāti jāpārzina ne teritoriālās jurisdikcijas noteikumi, ne noteikumi, kas nosaka lietas nodošanu konkrētai tiesai, un tas var radīt situāciju, ka viņi vēršas tiesā, kura nav kompetenta izskatīt konkrēto lietu. Šādas kļūdas noved pie novēlotas tiesas procesu uzsākšanas atbilstošā tiesā. Lai izvairītos no šādas nevajadzīgas kavēšanās, tiesām vajadzētu pieņemt visas sūdzības un tās nekavējoties nosūtīt attiecīgai tiesai, par to informējot puses.

c.      Pasākumi, kas īpaši attiecas uz ieinteresētajām personām

Četrpadsmitais darbības virziens: noteiktu kategoriju ieinteresēto personu iesaistīšana tiesu administrēšanā

87. Ir jāuzsver, ka tiesiskums attiecas uz visiem: ne tikai tiesnešiem un prokuroriem, bet arī visām tām profesijām, kas piedalās tiesas nolēmumu pieņemšanā un izpildīšanā (īpaši advokātiem, bet arī tiesu izpildītājiem, tiesas darbiniekiem un, dažās valstīs, arī notāriem utt.), kā arī beigu beigās – pašiem tiesas lietotājiem.

88. Visām šīm personām jābūt atbilstoši iesaistītām tiesas administrēšanā (nevis tiesas spriešanā). Tas nozīmē, ka regulāri jāsniedz informācija par tiesu darbu un jāizveido atbilstoša vide, lai apspriestos ar tiesu priekšsēdētājiem.

89. Tiesu līmenī jāveic aptaujas par tiesas lietotāju apmierinātību ar tiesas darbu.

Piecpadsmitais darbības virziens: tiesnešu, prokuroru un visu attiecīgo profesiju pārstāvju izglītības pilnveidošana

90. Izglītības pilnveidošana pozitīvi ietekmē efektivitātes paaugstināšanu un tiesu sistēmā iesaistīto motivāciju. Ir jāstiprina izglītības pilnveidošanas starpdisciplinārais raksturs.

91. Tiesnešu un prokuroru, kā arī citu juridisko profesiju pārstāvju pamata vai tālākizglītības programmās ir jāietver speciāli moduļi, kas attiecas uz tiesas procesu ilgumu.

Sešpadsmitais darbības virziens: sadarbības veidošana ar advokātiem

92. No juridisko profesiju pārstāvjiem īpaša uzmanība jāvelta advokātiem, it sevišķi attiecībā uz šajā Pamatprogrammā noteikto pasākumu ieviešanu. Piemēram, dažās valstīs, tiesas ir izveidojušas “mērķu līgumus” tiesu un advokātu padomes starpā par tiesai iesniedzamo kopsavilkumu iesniegšanas termiņu.

Septiņpadsmitais darbības virziens: uzraudzības uzlabošana par tiesas ekspertu procesuālo termiņu ievērošanu

93. Lai uzraudzītu procesuālo termiņu ievērošanu ekspertu ziņojumu iesniegšanā, ir veicami divi pasākumi:

                                                              i.      Ekspertu ziņojuma iesniegšanas termiņa pārbaudes mehānisma izveidošana tiesā;

                                                           ii.      Publicitātes nodrošināšana par ekspertu ziņojumu iesniegšanas procesuālajiem termiņiem.

Astoņpadsmitais darbības virziens: noteikt tiesu izpildītāju, tiesas darbinieku/Rechtspfleger, notāru un/vai citu tiesu sistēmā iesaistīto profesiju līdzdalību tiesu darbībā

94. Tiesu izpildītājiem, darbiniekiem/Rechtspfleger, notāriem ir būtiska loma tiesu sistēmas darbībā. Īpaša uzmanība jāvelta ar šās Pamatprogrammas ieviešanu saistītajām profesijām.

95. Arī daudzas citas profesijas, kuras nav jurista profesija (t.i., sociālie darbinieki un psihoterapeiti) dod ieguldījumu tiesu sistēmas darbā. Šo profesiju veiksmīga iesaistīšana tiesu sistēmas darbības nodrošināšanā varētu dot ieguldījumu tiesas procesu laika saīsināšanā.

Priekšlikumu kopsavilkums

1.                  Valstīm rekomendētie darbības virzieni, ko atbalstīs CEPEJ

valsts līmenī

·                                rīcība ar resursiem

Visiem tiesas sistēmā iesaistītajiem ir jāsaņem viņu ieguldījumam atbilstošs, pietiekams atalgojums.

Pasākumu attīstīšana “tiesu projektu” atbalstīšanai, kuru mērķis ir lietu vadība.

Tiesu vadošo komandu pilnvaru palielināšana, it īpaši attiecībā uz finanšu resursu vadību.

Par tiesu administratīvo vadību atbildīgo nodrošināšana ar atbilstošu apmācību, kā arī skaidri noteikti pienākumi visām iesaistīto kategorijām.

Lietu plūsmas un neizskatīto lietu vadības uzlabošana.

Resursu modernizācija, it īpaši izmantojot informāciju tehnoloģijas.

·        darbs likumu kvalitātes uzlabošanai

Ikviena likuma ietekmes novērtējums uz lietu izskatīšanas laiku un tiesas darbu.

·        lietu izskatīšanas laika paredzamības veicināšana

Datu publicēšana par ikvienas lietu kategorijas procesa ilgumu

·        ikvienas lietu kategorijas izskatīšanas optimālā laika standartu noteikšana un uzraudzība

Lietu izskatīšanas laika standartu noteikšana to iekļaušanai tiesas darba uzlabošanas programmās.

Lietu izskatīšanas optimālā laika atbilstības uzraudzība.

Tiesas veiktās informācijas un termiņu analīzes kapacitātes attīstīšana.

Tiesu izpratnes veidošana par nepieciešamību veltīt īpašu uzmanību vecākām lietām.

Principa noteikšana, ka laiks no nolēmuma mutiskas pasludināšanas līdz tā izsniegšanai pusēm ir ierobežots.

·        informācijas un komunikācijas stratēģiju izstrāde

Atbilstošu statistikas rīku nodrošināšana, ja individuālās lietas reģistrē, pamatojoties uz centrālā statistikas departamenta vadītu nacionālo sistēmu.

Pilsoniskās sabiedrības piedalīšanās debatēs par tiesu sistēmas darba uzlabošanu atbalstīšana.

Pētnieciskās darbības un analīzes attīstīšana par dažādiem svarīgiem jautājumiem attiecībā uz saprātīgu termiņu.

attiecībā uz procedūrām

·        atļaut termiņa koriģēšanu

Procedūras noteikšana, kas pieprasa, lai attiecīgā tiesa un puses procesā vienotos par kopīgi noteiktajam termiņa ierobežojumam.

Noteikumu ieviešana par indivīdu obligātu informēšanu par lietas, kurā viņi ir puses, paredzamo izskatīšanas laiku.

·        ietekmēt tiesas izskatīto lietu skaitu, nodrošinot atbilstošu pārsūdzības un citu pieteikumu izmantošanu

Pārsūdzības iespēju ierobežošana.

Filtrēšanas mehānismu ieviešana – attiecībā uz Augstāko tiesu.

Pētīt iespējas sodīt personas par acīmredzami nepamatotas pārsūdzības iesniegšanu.

·        uzlabot procesu kvalitāti

Par civillietu sagatavošanu izskatīšanai atbildīgo tiesnešu (judge de la mise en état) funkciju stiprināšana.

Procesu sine die atlikšanas aizliegums.

Seku paredzēšana neattaisnotas neierašanās vai kavēšanās gadījumos.

Prioritātes piešķiršana pirmās instances tiesas nolēmumu kvalitātei.

·        prioritāšu noteikšana lietu vadības jomā

Izskatīšanas prioritāšu noteikšana, pamatojoties uz atlikto lietu sākotnējo novērtējumu.

·        tiesas sēžu labāka organizēšana, novēršot gaidīšanas laiku, īpašu uzmanību veltot cietušajiem un lieciniekiem

Tiesas sēžu organizēšana tādā veidā, kas samazinātu nenoteiktību par laiku, kad uz tiesu aicinātā persona patiešām tiks aicināta sniegt paskaidrojumus.

·        procedūras izveidošana atlikto lietu atsākšanai

Procedūru izveidošana, kas pusei dotu tiesības nekavējoties iesniegt sūdzību par iestādes vilcināšanos, izskatot lietu, nepieciešamības gadījumā veicot atbilstošus pasākumus.

·        padarīt elastīgākus pirmās instances tiesu teritoriālās jurisdikcijas noteikumus

Prasības noteikšana tiesām pieņemt visas apelācijas un lietu nekavējoties nosūtīt attiecīgai tiesai, informējot par to puses.

attiecībā uz ieinteresētajām pusēm

·        iesaistīt attiecīgas kategorijas ieinteresētās puses tiesu administrēšanā

Regulāras informācijas par tiesu darbu nodrošināšana un atbilstošas vides izveidošana konsultācijām ar tiesu priekšsēdētājiem.

Tiesas lietotāju apmierinātības pētījumu veikšana tiesu līmenī.

·        tiesnešu, prokuroru un citu attiecīgo profesiju pārstāvju izglītības pilnveidošana

Apmācības starpnozaru dimensijas stiprināšana.

Speciālu moduļu ieviešana mācību programmās attiecībā uz procesu termiņiem.

·        sadarbības organizēšana ar advokātiem

Īpašas uzmanības veltīšana advokātu lomai Pamatprogrammā ietverto pasākumu ieviešanai.

·        uzraudzības uzlabošana par tiesu ekspertu pakļaušanos procesuālajiem termiņiem

Ekspertu ziņojumu izpildes termiņu uzraudzības mehānisma izveidošana.

Publicitātes nodrošināšana par ekspertu ziņojumu iesniegšanas procesuālajiem termiņiem.

·        tiesu izpildītāju/Rechtspfleger, notāru un citu tiesu sistēmā iesaistīto profesiju līdzdalības tiesu darbībā noteikšana

2.                  CEPEJ tieši veiktā darbība

Veikt pētījumu par kavēšanās iemesliem un galvenokārt par nepieciešamajiem pasākumiem, balstoties uz tiesu praksi par Konvencijas 6.1 pantu („saprātīgs termiņš”), sadarbībā ar valstīm un Eiropas Padomes attiecīgajiem pētījumiem.

Noteikt Izmēģinājuma tiesas un organizēt tām regulāras tikšanās, lai panāktu tiesas procesu ilguma saīsināšanu.

Izstrādāt un izplatīt vadlīnijas par Eiropas labās prakses piemēriem tiesas procesu ilguma saīsināšanas jomā.

Organizēt starptautiskas konferences, izveidot pētījumu centrus un universitāšu tīklojumu un izdot publikācijas ar procesu ilguma saīsināšanu saistītajos jautājumos.

Stiprināt sadarbību starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību, it īpaši attiecībā uz mērīšanas un analīzes līdzekļiem.

CEPEJ:

1. pieņem šo Pamatprogrammu,

2. uzdod Darba grupai izteikt priekšlikumus šās Pamatprogrammas ieviešanai, ņemot vērā valstu ieteikumus, kā arī uz Tiesu sistēmu izmēģinājuma izvērtējuma jautājumiem sniegtās atbildes,

3. piekrīt minēto programmu darīt zināmu Eiropas Padomes Ministru Komitejai.

Pielikums

Eiropas Padomes pieņemtie svarīgākie dokumenti

Rezolūcija (76)5 par juridisko palīdzību civilajās, komerciālajās un administratīvajās lietās

Rezolūcija 78(8) par juridisko palīdzību un konsultācijām

Rekomendācija Nr. R (81)7 par justīcijas pieejamības veicināšanas pasākumiem

Rekomendācija Nr. R (84)5 par civilprocesa principiem tiesas spriešanas uzlabošanai

Rekomendācija Nr. R (86)12 par pasākumiem pārmērīgā tiesu darba apjoma novēršanai un samazināšanai

Rekomendācija Nr. R (87)18 par dalībvalstu kriminālās justīcijas vienkāršošanu

Rekomendācija Nr. R (93)1 par efektīvu likuma un justīcijas pieejamību ļoti nabadzīgām personām

Rekomendācija Nr. R (94)12 par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un uzdevumu

Rekomendācija Nr. R (95)5 par pārsūdzēšanas sistēmu un procedūru ieviešanu un to darbības uzlabošanu civilajās un komerciālajās lietās

Rekomendācija Nr. R(95)12 par kriminālās justīcijas vadīšanu

Rekomendācija Nr. R(98)1 par mediāciju ģimenes lietās

Rekomendācija Nr. R(99)19 par mediāciju krimināllietās

Rekomendācija No. R(2000)19 par prokurora uzdevumu kriminālās justīcijas sistēmā

Rekomendācija Nr. R(2000)21 par advokāta profesijas veikšanas brīvību

Rekomendācija Nr. R(2001) 2 par tiesu sistēmu un tiesiskās informācijas sistēmu izveidi un pārveidi, ievērojot līdzekļu efektīvas izmantošanas principu

Rekomendācija No. R(2001)3 par tiesu un citu juridisko pakalpojumu sniegšanu pilsoņiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas

Rekomendācija Nr. R(2001)9 par alternatīviem strīdu risināšanas mehānismiem starp iestādi un privātpersonu

Rekomendācija Nr. R(2002)10 par mediāciju civillietās

Rekomendācija Nr. R(2003)14 par informāciju sistēmu justīcijas sektorā

Rekomendācija Nr. R(2003)16 par administratīvo un tiesas nolēmumu izpildi administratīvo tiesību jomā

Rekomendācija Nr. R(2003)17 par izpildi